Jau sesto gadu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) noteica valsts pārvaldes e-indeksa brieduma līmeni, apkopojot datus par digitālo iespēju izmantošanu valsts iestāžu saziņā ar sabiedrību, klientu apkalpošanā, pakalpojumu nodrošināšanā, iestādes iekšējo procesu darbībā, starpiestāžu sadarbībā, atvērto datu pieejamībā u.c.*
Latvijas valsts iestāžu e-indeksa mērķis ir apzināt digitālo iespēju izmantošanu efektīvai iestādes darba organizācijai un mūsdienīgai pakalpojumu sniegšanai. Tas pēta labākos digitālo iespēju izmantošanas piemērus tādās iestāžu darbības jomās kā pakalpojumu sniegšana, atvērto datu pieejamība, klientu apkalpošana un atbalsts, līdzdalība, kā arī iekšējo procesu un starpiestāžu sadarbības digitalizācija. E-indeksa novērtējums ļauj katrai iestādei viegli identificēt būtiskākos darbības digitālās pilnveides aspektus un piedāvā pārskatu par kopējo digitalizācijas situāciju valstī. Pētījumā piedalījās 114 iestādes, tajā skaitā 13 ministrijas, 70 valsts iestādes, 15 kapitālsabiedrības ar valstij piederošām kapitāla daļām un 16 neatkarīgas iestādes.
Starp valsts iestādēm visaugstāko digitālā brieduma līmeni sasniegusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Valsts vides dienests, kā arī Valsts zemes dienests. Ministriju grupā augstākos rezultātus uzrāda Tieslietu ministrija, Zemkopības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Ekonomikas ministrija, bet valsts kapitālsabiedrību grupā – VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, Valsts SIA “Autotransporta direkcija” un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”.
“Kopš mērījumu uzsākšanas 2017. gadā, novērota ļoti strauja attīstība vairākos pamata rādītājos, piemēram, sociālo tīklu lietojumā, klientu apkalpošanas standarta pielietošanā, tīmekļvietnes apmierinātības un statistikas mērīšanā, dokumentu pārvaldības un personāla vadības risinājumu ieviešanā, pakalpojumu elektronizācijā. Taču e-indeksa mērījums liecina, ka iestāžu digitālā pārveide nav bijusi vienmērīga visā pārvaldē. Tāpēc, neskatoties uz rezultātu pieaugumu kopš 2017. gada, novērojama iestāžu digitālā brieduma plaisa – starp iestāžu augstākajiem un zemākajiem rezultātiem atsevišķās darbības dimensijās ir atšķirības pat 76 procentpunktu apmērā. Tas nozīmē – kā lielām, tā mazām iestādēm ir jāpievērš uzmanība pilna spektra iestādes darbības digitālajai pārveidei, sākot no iekšējiem darbības procesiem, līdz pat klientu konsultēšanai un datu atvēršanai,” stāsta Gatis Ozols, VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos.
Visaugstākais vidējais rādītājs e-indeksa rezultātos ir sadaļā “Iestāžu iekšējo procesu efektivitāte”, četrām iestādēm – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, Pārtikas un veterinārajam dienestam, Zāļu valsts aģentūrai un Kultūras ministrijai – sasniedzot 5. brieduma līmeni un saņemot 100 punktu. Vairāk nekā 90 punktu šajā sadaļā ir vēl 20 citām iestādēm.
Iestādes kļuvušas krietni atvērtākas divpusējai un mazāk formālai saziņai ar sabiedrību, tā piemēram, būtiski augot sociālo tīklu lietošanai ikdienas darbā. Ja 2017. gadā Facebook lietoja 38% iestāžu, tad 2021. gadā jau 88%. Visām ministrijām ir Facebook un Twitter konti. Saziņa ir kļuvusi arī vizuālāka, uz ko norāda tas, ka trešdaļai iestāžu aktīvs ir konts Instagram, ko 2019. gadā lietoja vien 16%, bet 2021. gadā jau 35%.
Savukārt dažādas ar mākslīgi intelektu saistītās tehnoloģiju iespējas pakalpojumu pieejamības uzlabošanai izmanto vairāk nekā puse (66%) iestāžu. Gandrīz trešdaļa iestāžu savās tīmekļvietnēs ir nodrošinājušas virtuālo asistentu (29%), retāk ir pieejama dinamiskā satura pielāgošana vai balss sintēze (25%), un mašīntulki (20%).
Vienas no lielākajām e-indeksa atšķirībām dažādās iestādēs vērojamas pakalpojumu nodrošināšanas rādītājā. Lai gan šī joma digitalizācijas aspektā strauji attīstās, vērojamas lielas atšķirības starp resoru vidējiem vērtējumiem.
Kopumā 2020. gadā iestādes reģistrējušas vairāk nekā 41 miljonu pakalpojumu pieteikumus elektroniskā veidā, kas veido 83% no visiem pakalpojumiem. Tas ir ievērojami vairāk nekā 2019. gadā, kad elektroniski tika pieteikti 74%. Par 12 procentpunktiem – līdz 57% – audzis to iestāžu skaits, kas ieviesušas proaktīvus risinājumus savu pakalpojumu piedāvāšanai iedzīvotājiem, piemēram, nosūta atgādinājumus par iespējām un pienākumiem, paziņojumus noteiktās dzīves situācijās, brīdinājumus, tuvojoties termiņiem u. tml.
“Vislielākās atšķirības starp dažādu resoru iestādēm ir tādās jomās kā jauno tehnoloģiju pielietojums tīmekļvietnēs, proaktīva klientu apkalpošana, atvērto datu publicēšana data.gov.lv, pakalpojumu rādītāju uzskaite un pakalpojumu elektronizācija. Tas nozīmē, ka iestādes lielā mērā ir tikušas galā ar pamatlietām (pakalpojumi pieejami digitāli) un šobrīd varam runāt par nepieciešamību fokusēties uz papildu vērtības radīšanu iedzīvotājiem. Mums ir arī virkne iestāžu un kapitālsabiedrību, kuras var kalpot par labu piemēru un iedvesmu šajā jomā, tādēļ, lai atbalstītu iestāžu turpmāku digitālo izaugsmi, aicinām iestādes analizēt e-indeksa datus, izstrādājot attīstības plānus, kā arī dalīties savstarpējā pieredzē un iedvesmoties no radniecīgu iestāžu labās prakses,” rezumē Gatis Ozols.
* Ar pētījumu var iepazīties šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/valsts-iestazu-un-pasvaldibas-e-indekss