Kā sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm, izmantojot e-adresi

Kā sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm, izmantojot e-adresi

Rīga TV24 raidījumā “DigiTuvi”  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas  Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks, Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra direktors Āris Dzērvāns, Līvānu novada pašvaldības Informāciju tehnoloģijas daļas vadītājs Juris Sniķers  un Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja biroja vadītāja Santa Lērmane diskutē par oficiālās elektroniskās adreses jeb e-adreses funkcijām, iespējām, kā arī sniedz argumentētu un praktiskajos ieguvumos balstītu pamatojumu, kādēļ ikvienam iedzīvotājam un komersantam būtu vērts izveidot savu e-adresi.

E-adrese iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir kā digitāla pastkastīte, kas nodrošina iespēju sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm elektroniski neatkarīgi no atrašanās laika un vietas. Lai arī e-adresi nevar izmantot privātpersonu sarakstei savā starpā, e-adresē var rakstīt ziņojumus un saņemt ziņas no vairāk nekā 3500 valsts un pašvaldību iestādēmtai skaitā tiesām, maksātnespējas administratoriem, prokuratūru u.c.. To var izmantot, lai nosūtītu iestādei iesniegumu, sūdzību, jebkurus elektroniski sagatavotus dokumentus, kas nepieciešami, piemēram, atļaujas vai licences saņemšanai. Tāpat e-adresi var izmantot, lai nosūtītu elektroniski parakstītu līgumu par kādu valsts vai pašvaldības sniegtu pakalpojumu saņemšanu.   

Skaties raidījumu un uzzini:

  • Kas ir e-adrese, un kādēļ tā nepieciešama? 
  • Kā e-adrese var būt noderīga dažādās dzīves situācijās? 
  • Kā iespējams izveidot savu e-adresi? 
  • Kā e-adreses priekšrocības novērtē pašvaldības un to iedzīvotāji? 
  • Kā e-adrese tuvākajā laikā Latvijā izmainīs saziņu ar valsts un pašvaldības iestādēm?  

Plašāka informācija par e-adreses iespējām un funkcionalitāti pieejama šeit.

Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru nozīme un turpmākie attīstības plāni

Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru nozīme un turpmākie attīstības plāni

Rīga TV24 raidījumā “DigiTuvi” vides un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktores vietniece klientu apkalpošanas jautājumos Ilze Andersone, Vaiņodes Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra speciālists Mārtiņš Fricsons un Kokneses pagasta bibliotēkas pārstāve Antra Vasiļevska diskutē par to, cik svarīgi šobrīd cilvēkiem palīdzēt apgūt valsts un pašvaldību pakalpojumu saņemšanu digitāli, kā arī ieskicē plānus līdz 2023. gadam katrā pagastā izveidot valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru, tā pieckārt palielinot to skaitu Latvijā.

Digitalizācijas laikmetā klātienes atbalsta saņemšanas iespējas valsts pārvaldē samazinās, bet daudziem iedzīvotājiem pakalpojumu saņemšanā ir vajadzīgs klātienes atbalsts. Klientu apkalpošanas centri ir būtisks solis ceļā uz digitālu valsts pārvaldi un neatsverams atbalsts, lai pakalpojumi arvien būtu vienlīdz brīvi pieejami visām sabiedrības grupām. Tajos tiek ne tikai nodrošināta pieeja internetam un sniegts atbalsts e-pakalpojumu izmantošanā, bet arī piedāvāta apmācība darbā ar valsts pārvaldes pakalpojumu portālu Latvija.lv, lai vairotu sabiedrības digitālās prasmes. 

Patlaban Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri (VPVKAC) darbojas 93 pašvaldībās, kopā 122 vietās. Plānots, ka 2023. gadā Latvijā būs 592 punkti, kur iedzīvotājiem saņemt atbalstu un konsultācijas e-pakalpojumu izmantošanā.

Galvenokārt vienotie klientu apkalpošanas centri atradīsies bibliotēkās, tā efektīvi izmantojot esošo infrastruktūras bāzi vidē, kas cilvēkiem ierasta un kur tie labprāt devušies arī līdz šim.  

Skaties raidījumu un uzzini:

  • Kas ir Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centru tīkls?
  • Kādus pakalpojumus un atbalstu šajos klientu centros iespējams saņemt? 
  • Kādus valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumus jau drīzumā elektroniski varēs saņemt bibliotēkās? 

Plašāka informācija par klientu apkalpošanas centriem pieejama šeit.

“Digitālā nedēļa 2021” aicinās iedzīvotājus apgūt jaunas digitālās prasmes

“Digitālā nedēļa 2021” aicinās iedzīvotājus apgūt jaunas digitālās prasmes

Lai uzsvērtu, cik svarīgas ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir digitālās prasmes, rosinātu tās pilnveidot un arī aicinātu izmantot digitālās tehnoloģijas un pakalpojumus darbā un ikdienā, no 22. līdz 26. martam norisināsies ikgadējā informatīvi izglītojošā kampaņa “Digitālā nedēļa 2021”, kuras ievaros notiks tiešsaistes pasākumi, diskusijas un citas aktivitātes.

“Digitālā nedēļa” ir daļa no Eiropas mēroga kampaņas “ALL Digital Week 2021” un Latvijā notiek jau 12. reizi pēc kārtas. Kampaņu organizē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un galvenajiem partneriem – Latvijas IT klasteri, Microsoft Latvia, Tet, Kultūras informācijas sistēmu centru un Latvijas Valsts radio un televīzijas centru.

“Atšķirībā no iepriekšējiem “Digitālās nedēļas” gadiem, kad mums nācās pārliecināt, kāpēc vispār nepieciešams apgūt digitālās prasmes, šogad nebūs daudz tādu cilvēku, kas apšauba digitālo prasmju milzīgo nozīmi. Aizvadītais gads ir apliecinājums, ka sabiedrības digitālā transformācija ir norisinājusies daudz straujāk, nekā ir prognozēts jebkad agrāk. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, šis process nākamo gadu laikā turpināsies tikpat strauji, tāpēc šogad jo īpaši vēlamies aicināt ikvienu izmantot iespēju un nedēļas laikā apgūt kādu jaunu digitālo prasmi, un dalīties ar savu pieredzi, tādējādi iesaistoties sabiedrības digitalizācijas procesā,” uzsver LIKTA prezidente prof. Signe Bāliņa.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs: “Šobrīd ministrija īsteno digitālās transformācijas reformu, kurā būtisks attīstības virziens ir valsts pārvaldes pakalpojumi. Aizvadītais gads ir parādījis, cik svarīga ir pakalpojumu pieejamība digitālajā vidē, kā arī Latvijas iedzīvotāju un valsts pārvaldē strādājošo digitālās iemaņas. Gaidāmā nedēļa ir lieliska iespēja atskatīties uz esošo situāciju, uzzināt par piedāvātajiem digitālajiem risinājumiem un apgūt jaunas prasmes.”

Šogad “Digitālās nedēļas 2021” ietvaros notiks virkne saistošu pasākumu un diskusiju, kam ikviens interesents varēs sekot līdzi TV24 un interneta tiešraidēs. Katrai kampaņas dienai ir sava tematika, kas saistīta ar digitālajām prasmēm. 22. marta – “Digitālās nedēļas 2021” atklāšanas dienas – tēma būs sabiedrības paradumu maiņa un esošo iespēju izmantošana. Otrā diena, 23. marts, tiks veltīta e-pakalpojumiem, kurus iespējams saņemt visa mūža garumā, bet 24. marta fokusā būs uzņēmējiem noderīgas digitālās prasmes. Ceturtajā pasākuma dienā – 25. martā – īpaša uzmanība tiks pievērsta personas digitālajai identitātei un kiberdrošībai. “Digitālās nedēļas 2021” noslēdzošā diena – 26. marts – būs veltīta karjerai IKT nozarē.  

Līdztekus centrālajiem pasākumiem kampaņas partneri organizē tiešsaistē daudzveidīgus pasākumus, kuri notiks visos Latvijas reģionos – skolās un bibliotēkās, nevalstiskajās organizācijas, pašvaldībās un uzņēmumos –, kas bagātina “Digitālās nedēļas” norisi. Ikvienam interesentam būs arī iespēja pārbaudīt savas digitālās prasmes pašnovērtējuma testos un konkursos.

Plašāka informācija par “Digitālās nedēļas” pasākumiem pieejama : www.eprasmes.lv

Šogad “Digitālās nedēļas” organizēšanā  Latvijā iesaistījušies 183 reģionālie koordinatori – novadu, pilsētu un pašvaldību  iestādes, bibliotēkas, skolas un nevalstiskās organizācijas, kā arī vairāk nekā 30 nacionālie partneri – IKT uzņēmumi, ministrijas un valsts organizācijas. 12 gadu laikā “Digitālās nedēļas” ietvaros ir norisinājušies vairāk nekā 5500 pasākumi, kas pulcējuši vairāk nekā  350 000 Latvijas iedzīvotāju.

Papildu informācija:

Kaspars Līcītis,

LIKTA komunikācijas konsultants

T. 29660003

E: kaspars.licitis@mrsgrupa.lv

Pieejamie e-pakalpojumi un platformas

Pieejamie e-pakalpojumi:

Pieejamās platformas:

Valdes locekļa atbildība

Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv kapitālsabiedrību (uzņēmumu), līdz ar to tās kompetencē ietilpst visplašākie ar kapitālsabiedrības darbību saistītie jautājumi. Plašais pienākumu loks līdztekus ietver sevī arī augstu atbildību. Valdes locekļa atbildība ir regulēta Komerclikumā, kā arī citos normatīvajos aktos, piemēram, likumā “Par nodokļiem un nodevām” un Maksātnespējas likumā.

Valdes locekļa atbildība iestājas ne tikai par normatīvo aktu pārkāpšanu, bet arī par zaudējumiem, kurus tas nodarījis kapitālsabiedrībai vai kapitālsabiedrības dalībniekiem (daļu īpašniekiem). Ja valde sastāv no vairākiem valdes locekļiem, tad tie par zaudējumu nodarīšanu kapitālsabiedrībai atbild solidāri jeb kopā, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrība var vērsties ar prasību atlīdzināt zaudējumus pie jebkura no valdes locekļiem.

Lai valdes locekli atbrīvotu no atbildības, tam jāpierāda, ka tas ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Tas saistīts ar Komerclikuma 169. pantā noteikto, ka valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Jēdziens “krietns un rūpīgs saimnieks” ir ģenerālklauzula, kas normatīvajos aktos nav definēts, bet kura saturs tiek konkretizēts atbilstoši faktiskajiem apstākļiem attiecīgajā situācijā. Visbiežāk ar “krietna un rūpīga saimnieka” rīcību tiek saprasta kapitālsabiedrības interešu ievērošana lēmumu pieņemšanā, kā arī normatīvo aktu, kapitālsabiedrības statūtu un tiesisku dalībnieku lēmumu ievērošana, saprātīgu biznesa lēmumu pieņemšana un lojalitāte pret kapitālsabiedrību, jeb kopumā rīkošanās tā, kā noteiktos apstākļos rīkotos vidusmēra saprātīgs komersants. Taču, kā jau minēts, šī jēdziena saturs ir individuāls un katrā gadījumā var atšķirties.

Rīkošanās atbilstoši krietna un rūpīga saimnieka mērauklai jāpierāda arī gadījumos, kad valdes loceklis nevēlas atbildēt solidāri par zaudējumiem, ko radījusi cita valdes locekļa rīcība. Šādās situācijās par rīkošanos kā krietnam un rūpīgam saimniekam gan netiek atzīta tikai balsošana “pret” lēmuma, kas radījis zaudējumus kapitālsabiedrībai, pieņemšanu, bet jāspēj pierādīt, ka valdes loceklis ir darījis visu iespējamo, kas bija tā spēkos, lai attiecīgais lēmums netiktu apstiprināts.

Tā kā valdes loceklis uzsāk savu pienākumu veikšanu ar brīdi, kad viņš tiek ievēlēts valdes locekļa amatā, krietna saimnieka rūpības pienākums ir jāievēro visā valdes locekļa pienākumu pildīšanas laikā. Jāņem vērā arī tas, ka valdes locekli var saukt pie atbildības 5 gadu laikā no zaudējumu kapitālsabiedrībai nodarīšanas dienas, tāpēc to atbildība nebeidzas līdz ar valdes locekļa amata atstāšanu.

Akcīzes nodoklis

Akcīzes nodoklis ir specifisks patēriņa nodoklis, ko piemēro noteiktām patēriņa preču grupām, kuras ir saražotas vai tiek ievestas valstī. Ar akcīzes nodokli Latvijā tiek apliktas šādas preces:

  • alkoholiskie dzērieni;
  • tabakas izstrādājumi;
  • tabakas aizstājējprodukti;
  • naftas produkti;
  • bezalkoholiskie dzērieni;
  • kafija;
  • dabasgāze;
  • elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums, tā sagatavošanas sastāvdaļas.

Eiropas savienībā harmonizētas akcīzes preces ir:

  • alkoholiskie dzērieni;
  • tabakas izstrādājumi;
  • naftas produkti.

Bezalkoholiskie dzērieni, kafija, dabasgāze un elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums ir nacionālā līmeņa akcīzes preces.


Par Latvijas Republikā piemērojamām akcīzes nodokļa likmēm lasiet Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē.

Speciālās atļaujas (licences)

Lai veiktu komercdarbību ar akcīzes precēm, nepieciešams saņemt plānotajam komercdarbības veidam atbilstošu Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu speciālo atļauju (licenci). Detalizētu informāciju par speciālo atļauju (licenču) veidiem, valsts nodevu apmēriem, kā arī par iesniedzamiem dokumentiem licenču saņemšanai lasiet Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē.

Akcīzes nodokļa nodrošinājums

Atsevišķiem licenču veidiem, lai veiktu komercdarbību ar akcīzes precēm, ir nepieciešams akcīzes nodokļa nodrošinājums.


Akcīzes preču noliktavas, reģistrēta saņēmēja vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ar alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem ir iesniedzams akcīzes nodokļa vispārējais nodrošinājums. Par nodrošinājumu var izmantot drošības naudu, saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu. Nodrošinājuma iesniegšanu un reģistrāciju apliecina Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecība. Tā dod tiesības komersantam darboties ar akcīzes precēm atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā jeb ar nesamaksātu akcīzes nodokli.


Nodrošinājumu neiesniedz par bezalkoholiskajiem dzērieniem, kafiju, elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu un tā sagatavošanas sastāvdaļām, un tabakas aizstājējproduktiem.


Lai viena noteikta darījuma ietvaros saņemtu alkoholiskos dzērienus, tabakas izstrādājumus vai naftas produktus no citas dalībvalsts, ir iesniedzams akcīzes nodokļa vienreizējais nodrošinājums. Par nodrošinājumu var izmantot drošības naudu, saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu. Nodrošinājuma iesniegšanu un reģistrāciju apliecina Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta akcīzes nodokļa vienreizējā nodrošinājuma apliecība.


Detalizētu informāciju par akcīzes nodokļa nodrošinājumu lasiet Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē.

Akcīzes nodokļa markas

Latvijā ar akcīzes nodokļa markām marķē alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus. Ar akcīzes nodokļa markām marķēt atļauts akcīzes preču noliktavā vai muitas noliktavā. Informāciju par akcīzes nodokļa marku saņemšanu, par akcīzes nodokļa marku atdošanu Valsts ieņēmumu dienestam, pārskatu iesniegšanu par akcīzes nodokļa marku apriti kā arī vitu detalizētu informāciju par akcīzes nodokļa markām lasiet Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē.  


Akcīzes preču pārvietošana

Eiropas Savienībā harmonizētās akcīzes preces drīkst pārvietot, ievērojot noteiktu kārtību.


Akcīzes preces, par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis, pārvieto atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā. Atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā akcīzes preces pārvieto gan Latvijas teritorijā, gan starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Detalizētu informāciju par akcīzes preču pārvietošanu atliktajā režīmā lasiet Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē.


Kad par akcīzes precēm samaksā akcīzes nodokli, tās uzskatāmas par nodotām patēriņam un tām piemērojama cita aprites kārtība nekā pirms to nodošanas patēriņam. Pārvietojot patēriņam nodotās akcīzes preces starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, jāņem vērā, ka akcīzes nodoklis par akcīzes precēm tiek maksāts tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā tās nodod patēriņam saskaņā ar tajā dalībvalstī noteiktajām akcīzes nodokļa likmēm. Līdz ar to, patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošana starp dalībvalstīm ir saistīta ar akcīzes nodokļa samaksas un atmaksas kārtību katrā dalībvalstī. Pārvietojot šādas preces, ir jāievēro arī katrā dalībvalstī noteiktā akcīzes preču marķēšanas kārtība. Detalizētu informāciju par patēriņam nodotu akcīzes preču pārvietošanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm lasiet Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē.

Akcīzes nodokļa deklarācijas un informatīvās deklarācijas

Par darbībām ar akcīzes precēm atbilstoši speciālās atļaujas (licences) veidam, tajā noteiktajiem akcīzes preču veidiem, ar kuriem atļauta darbība, kā arī ņemot vērā licencē norādītos darbības veidus, Valsts ieņēmumu dienestā ir jāiesniedz akcīzes nodokļa deklarācijas un informatīvās deklarācijas (pārskatus). Detalizētu informāciju par akcīzes nodokļa deklarāciju iesniegšanas un nodokļa samaksas termiņiem lasiet Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē. 


Detalizētu informāciju (metodiskos materiālus) par informatīvo deklarāciju (pārskatu) iesniegšanu un aizpildīšanu lasiet Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē.


Papildu informāciju par akcīzes nodokli, akcīzes precēm un akcīzes preču apriti varat iegūt:

Kredītapdrošināšana

ALTUM Eksporta kredītu garantijas

Kas tas ir?

Eksporta kredītu garantija ir finanšu instruments, kas paredzēts lai eksportētājs nodrošinātos pret riskiem, kas saistīti ar ārvalstu darījumiem ar atliktajiem maksājumiem – darījumu partnera maksātnespējas un nemaksāšanas riski, kā arī debitora valsts politiskie riski kā arī eksporta kredītu garantija kalpo kā nodrošinājums bankas finansējumam tirdzniecības finansēšanas produktiem – faktoringam, kredītlīnijai u.c.

Ko tas risina?

Eksportējot prece un pakalpojumu, uzņēmums saskaras ar dažādiem riskiem, gan tādiem, kas saistīti ar  pircēja maksātspēju kā arī ar pircēja valsts politisko situāciju gan arī ar likviditātes problēmām, kas var rasties darījumu izpildes procesā. It īpaši aktuāli šie riski ir uzņēmējiem darījumos ar garākiem atlikto maksājumu termiņiem un ar trešajām valstīm.

 

Lai ierobežotu šos riskus tirdzniecības darījumos, uzņēmums var apdrošināt eksporta darījumus (pie privātajiem apdrošinātājiem) vai piesaistīt Altum eksporta kredītu garantiju, tādā veidā uzņēmējs samazina riskus, kas saistīti ar darījuma partneriem ārvalstīs kā arī ar debitora valsts politisko situāciju, kā arī saņem nodrošinājumu bankas finansējumam tirdzniecības finansēšanas produktiem – faktoringam, kredītlīnijai u.c.

 

Piesaistot eksporta kredītu garantiju tirdzniecības darījumiem ar atlikto maksājumu, eksportētājs samazina savus riskus, kas saistīti:

  • ar darījuma partneriem ārvalstīs – maksātnespējas un nemaksāšanas riski;
  • ar debitora valsts politisko situāciju

Kas var saņemt?

Latvijā reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji eksporta darījumiem:

  • ar atlikto maksājumu līdz 2 gadiem (lauksaimniecības produktiem līdz 547 dienām);
  • līdz 2 milj. EUR vienam darījumam ar vienu debitoru.

Kas par to atbild?

Eksporta kredītu garantijas izsniedz Attīstības finanšu institūcija “Altum” valsts atbalsta programmas ietvaros.

Sīkāku informāciju un pieteikšanās iespējas skatīt: šeit

Uzņēmuma apvienošana vai pārdošana

Uzņēmumu apvienošana

Uzņēmumu apvienošanu regulē Komerclikuma noteikumi. Apvienošana var notikt divos veidos: kā pievienošana (komercsabiedrība nodod visu savu mantu citai komercsabiedrībai) vai kā saplūšana (divas vai vairākas komercsabiedrības nodod visu savu mantu jaundibināmai komercsabiedrībai).


Ja apvienošanās procesā piedalās divas vai vairākas jau pastāvošas komercsabiedrības, tās slēdz reorganizācijas līgumu. Līgums slēdzams rakstveidā. Ne mazāk kā mēnesi pirms līguma noslēgšanas, katra reorganizācijas procesā iesaistītā komercsabiedrība iesniedz Uzņēmumu reģistram paziņojumu par reorganizāciju, pievienojot līguma projektu. Oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludina līguma projekta un tā grozījumu reģistrācijas datumu un tās komercreģistra lietas numuru, kurā līguma projekts atrodas.


Nākamais apvienošanās procesa posms ir dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšana. Mēnesi pirms dalībnieku (akcionāru) sapulces dalībniekiem (akcionāriem) sabiedrībā ir nodrošināmi šādi dokumenti: līguma projekts, reorganizācijas prospekts, revidenta atzinums, visu reorganizācijā iesaistīto komercsabiedrību gada pārskati par pēdējiem trim pārskata gadiem un saimnieciskās darbības pārskats (ja iepriekšējais gada pārskats sastādīts vairāk nekā sešus mēnešus pirms paziņojuma iesniegšanas Uzņēmumu reģistram).


Līguma projektu izskata un lēmumu par reorganizāciju pieņem katras reorganizācijas procesā iesaistītās komercsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce, kuru notur ne agrāk kā mēnesi pēc tam, kad oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludinātas ziņas par līguma projektu. Pamatojoties uz lēmumu par reorganizāciju, attiecīgā sabiedrība noslēdz līgumu.


Piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par reorganizāciju, katra reorganizācijas procesā iesaistītā komercsabiedrība par reorganizāciju rakstveidā informē visus zināmos kreditorus, kuriem līdz lēmuma par reorganizāciju pieņemšanai bija prasījuma tiesības pret komercsabiedrību. Katrai reorganizācijas procesā iesaistītajai komercsabiedrībai ir pienākums arī publicēt oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu, ka pieņemts lēmums par reorganizāciju.

Katra reorganizācijas procesā iesaistītā komercsabiedrība ne agrāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas dienas iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu, lai komercreģistrā tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju.


Apvienošana uzskatāma par spēkā stājušos ar brīdi, kad komercreģistrā izdarīti ieraksti par visām reorganizācijas procesā iesaistītajām sabiedrībām, ieskaitot jaundibinātās sabiedrības.


Dažādu jomu vai konkrētu nozaru uzņēmumiem nav atšķirīgi apvienošanās noteikumi.


Informācija par apvienošanās posmiem pieejama arī UR tīmekļa vietnē:

Papildu tam lielāko tirgus dalībnieku apvienošanās gadījumos šie darījumi tiek valstiski regulēti, Konkurences padomei pieņemot atļaujošu vai aizliedzošu lēmumu par īstenotu vai plānotu uzņēmumu apvienošanos.


Konkurences likums nosaka, ka uzņēmumu apvienošanās nav tikai uzņēmumu saplūšana vai uzņēmumu pievienošana otram, bet arī atsevišķos apstākļos tādi darījumi, kuru rezultātā tiek iegūta ietekme citā uzņēmumā vai pat iegūti tikai uzņēmuma aktīvi vai to izmantošanas tiesības.


Lai nepieļautu būtisku konkurences samazināšanos uzņēmumu apvienošanās rezultātā, apvienošanās dalībniekiem noteiktos gadījumos var būt nepieciešama Konkurences padomes (KP) atļauja. Plašāka informācija par šiem gadījumiem, kā arī apstākļiem, kuros KP ir tiesības pieprasīt apvienošanās dalībniekiem iesniegt ziņojumu par plānoto vai jau notikušo apvienošanos pirms nav pagājuši 12 mēneši no apvienošanās īstenošanas dienas, pieejama KP tīmekļa vietnē.


Par apvienošanās ziņojuma izvērtēšanu valsts budžetā jāiemaksā nodeva, kuras apmērs ir atkarīgs no apvienošanās apstākļiem. Tas veicams pirms apvienošanās ziņojuma iesniegšanas vai desmit dienu laikā pēc tam, kad saņemts KP lēmums par apvienošanos, ja apvienošanās izvērtēta bez iesniegta apvienošanās ziņojuma.


KP uzņēmumu apvienošanās gadījumā var pieņemt trīs veida lēmumus:

  • apvienošanos atļaut;
  • apvienošanos atļaut ar saistošajiem noteikumiem;
  • apvienošanos aizliegt.

Lēmuma pieņemšanas laiks ir:

  • saīsinātajiem apvienošanās ziņojumiem – līdz 3 mēnešiem;
  • pilniem (paplašinātiem) apvienošanās ziņojumiem – līdz 4 mēnešiem.

Vairāk informācijas par apvienošanās ziņojuma veidiem var iegūt KP Ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos sastādīšanas vadlīnijās


Ja apvienošanās ziņojums nav iesniegts, KP var pieņemt lēmumu par naudas soda uzlikšanu jaunajam uzņēmumam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz 3% no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.


Plašāka informācija par uzņēmumu apvienošanos kontroli Latvijā pieejama KP tīmekļa vietnē.

Pārdošana

Sabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) ir tiesības brīvi atsavināt sev piederošās pamatkapitāla daļas (akcijas), ja vien likumā vai statūtos nav noteikts citādi. Nav noteikti ierobežojumi, vai sabiedrības dalībnieks (akcionārs) ir vai nav Latvijas valstspiederīgais.


Mainoties sabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), daļu ieguvējs iesniedz sabiedrības valdei paziņojumu ieraksta izdarīšanai dalībnieku (akcionāru) reģistrā. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību valde sastāda jaunu dalībnieku reģistra nodalījumu, kura vienu eksemplāru 3 darba dienu laikā pēc nodalījuma parakstīšanas, iesniedz Uzņēmumu reģistrā


Dalībnieku reģistrā norādāms jaunais sabiedrības kapitāla daļu ieguvējs, un to jāparaksta ne tikai sabiedrības valdei, bet arī daļu atsavinātājam un ieguvējam, vai arī tam jāpievieno notariāli apliecināts vai daļu atsavinātāja un ieguvēja elektroniski parakstīts dokuments, kas apliecina pušu vienošanos par daļu pāreju. Akciju sabiedrības sastādīto akcionāru reģistru Uzņēmumu reģistrā nav jāiesniedz.

Uzņēmuma pārcelšana uz citu dalībvalsti

Eiropas komercsabiedrība

Eiropas komercsabiedrība (SE), kas dibināta saskaņā ar Eiropas komercsabiedrību likumu, neveicot likvidāciju un nedibinot jaunu sabiedrību citā Eiropas savienības dalībvalstī, savu juridisko adresi var mainīt uz citu adresi citas Eiropas Savienības valsts, vai Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas teritorijā.

SE darbību regulē tās valsts likumi, kur atrodas sabiedrības juridiskā adrese. Pirms juridiskās adreses maiņas ir vajadzīga valsts kompetentās iestādes apliecība, tās izsniegšana nozīmē to, ka ir pabeigtas nepieciešamās darbības un formalitātes un var veikt izmaiņas.


Latvijā reģistrēta Eiropas komercsabiedrība, pārceļot juridisko adresi uz citu dalībvalsti, iesniedz Uzņēmumu reģistram adreses pārcelšanas priekšlikumu. Saraksts, kādi dokumenti šajā gadījumā iesniedzami un kādi maksājumi veicami, atrodams Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē. Dokumentus adreses pārcelšanai var iesniegt arī elektroniski


Uzņēmumu reģistrs izdara ierakstu komercreģistrā par priekšlikuma faktu mainīt juridisko adresi uz citu dalībvalsti un jauno juridisko adresi. Oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludina adreses pārcelšanas priekšlikuma reģistrācijas datumu, Eiropas komercsabiedrības komercreģistra lietas numuru, kurā adreses maiņas priekšlikums atrodas, un jauno juridisko adresi.

Kapitālsabiedrības adreses pārcelšana

Kapitālsabiedrību (sabiedrība), kas dibināta atbilstoši Komerclikuma noteikumiem, juridiskās adreses pārcelšana no vienas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uz citu pēc būtības ir saprotama kā pārrobežu reorganizācija.


Sabiedrības juridisko adresi var pārcelt no vienas ES dalībvalsts uz citu, ja to atļauj izcelsmes dalībvalsts normatīvie akti. Ja attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti paredz šādu procesu nacionālajā līmenī, tad tā nevar atteikties reģistrēt pārrobežu reorganizāciju starp ES dalībvalstīm.


Svarīgākais kritērijs juridiskās adreses pārcelšanas procesam ir tiesību un saistību nezūdamība un legāla pāreja, jo izcelsmes valstī ir jāpanāk, ka tiks ievērotas kreditoru un citu tiesīgo personu intereses.


Tā kā ES nepastāv vienots regulējums minētajā jautājumā, tad juridiskās adreses pārcelšanas gadījumā no vienas ES dalībvalsts uz citu, tiek piemērotas abu valstu tiesību normas.


Sākotnēji Sabiedrībai izpildāmas tās izcelsmes valsts normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz Sabiedrības juridiskās adreses pārcelšanu uz citu ES dalībvalsti. Savukārt, lai Sabiedrība atbilstu tās valsts tiesiskajam regulējumam, uz kuru tiek pārcelta tās juridiskā adrese, piemērojami uzņemošās dalībvalsts normatīvie akti. Norādāms, ka tikai pēc izcelsmes valstī noteikto saistību izpildes Sabiedrību iespējams pārveidot atbilstoši uzņemošās valsts tiesiskajam regulējumam.

Pārcelšana uz citu ES dalībvalsti

Ja sabiedrības juridiskā adrese tiek pārcelta no Latvijas uz citu ES dalībvalsti (Latvija ir izcelsmes valsts), tiek piemēroti visi pārveidošanās noteikumi, izņemot netiek pārbaudīts, vai jaunizveidotās komercsabiedrības dokumenti (statūti, valdes sastāvs u.tml.) atbilst uzņemošās valsts normatīvajiem aktiem.


Lai sabiedrības juridisko adresi pārceltu no Latvijas uz citu ES dalībvalsti, Uzņēmumu reģistrā pirmajā posmā iesniedzami dokumenti:

  1. Lēmums par juridiskās adreses pārcelšanu;
  2. Sabiedrības paziņojums par juridiskās adreses pārcelšanu;
  3. Informācija par valsts nodevas (18 EUR) apmaksu.

Dokumentus Uzņēmumu reģistrā var iesniegt arī elektroniski.


Oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludina paziņojumu par reorganizācijas uzsākšanu, tā reģistrācijas datumu un tās komercreģistra lietas numuru, kurā paziņojums atrodas.


Adreses pārcelšanas (pārveidošanas) otrajā posmā, t.i. ne agrāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” dienas, Uzņēmumu reģistrā iesniedzami dokumenti:

  1. Pieteikums;
  2. Protokola izraksts un lēmums par reorganizāciju;
  3. To dalībnieku saraksts, kuri balsojuši pret reorganizāciju;
  4. Likumā noteiktajos gadījumos — reorganizācijas atļauja;
  5. Prospekts (ja likumā noteikta prospekta sagatavošana);
  6. Revidenta atzinums (ja likumā noteikta revidenta pārbaude);
  7. Pārveidojamās sabiedrības slēguma finansu pārskatu;
  8. Informācija par valsts nodevas (70 EUR) apmaksu.

Pārcelšanas gadījumā tiek pārbaudīts, vai ir ievēroti visi Latvijas kreditoru un mazākuma dalībnieku aizsardzības noteikumi, t. sk. Uzņēmumu reģistrs saņem nodokļu administrācijas un citu kompetento institūciju (piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tas ir finanšu tirgus dalībnieks u. tml.) atzinumu, ka ir izpildītas saistības pret Latviju.


Kad iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, un tie atbilst normatīvo aktu prasībām, tiesiski šķēršļi reģistrācijai nepastāv un ir samaksātas atbilstošas valsts nodevas, tad Uzņēmumu reģistrs izsniedz attiecīgu apliecinājumu (pirmspārveidošanās apliecību) par sabiedrību, kas veikusi visus pārveidošanās pasākumus un tās juridiskā adrese ir pārceļama uz citu ES dalībvalsti.


To, kādi dokumenti sabiedrībai pārveidošanas procesā ir jāsagatavo un jāiesniedz citas ES dalībvalsts kompetentajā reģistrējošajā institūcijā, jānoskaidro attiecīgajā uzņemošajā dalībvalstī. Turpmāka rīcība ir atkarīga no uzņemošās valsts, jo (pēc līdzības ar Komerclikuma 386. pantu) tiek gaidīts paziņojums no uzņemošās valsts attiecīgās kompetentās iestādes, ka process ir noslēdzies un Latvijā reģistrētā sabiedrība no komercreģistra ir izslēdzama. Latvijā piešķirtais sabiedrības reģistrācijas numurs tai netiek saglabāts, jo uzņemošās valsts komercreģistra iestāde piešķir sabiedrībai reģistrācijas numuru atbilstoši uzņemošās valsts likumdošanai.

Pārcelšana uz Latviju

Ja sabiedrības juridiskā adrese tiek pārcelta no citas ES dalībvalsts uz Latviju, tiek piemēroti visi Komerclikuma noteikumi par komercsabiedrību pārveidošanu.


Sākotnēji sabiedrībai tās izcelsmes valstī jāveic darbības, ko paredz attiecīgās valsts normatīvais regulējums.


Papildus Latvijā juridiskās reģistrācijas adreses (domicila) pārcelšanai un šādas pārveidošanas reģistrācijai būs jāsaņem arī eksperta atzinums par mantas pietiekamību.


 Izcelsmes valsts iestāde, kas atbildīga par komersantu reģistrāciju, pēc juridiskās adreses pārcelšanas pieteikuma saņemšanas un nepieciešamo noteikumu izpildes izsniedz apliecinājumu par obligāto nosacījumu izpildi – pirmspārveidošanas apliecību, kas tiks iesniegta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrācijai komercreģistrā.


Lai sabiedrības juridisko adresi pārceltu no citas ES dalībvalsts uz Latviju, Uzņēmumu reģistrā iesniedzami dokumenti:

  1. Pieteikuma veidlapa (KR4);
  2. Izcelsmes dalībvalsts komercreģistra iestādes apliecinājums par izcelsmes valsts nosacījumu attiecībā uz juridiskās adreses pārcelšanu uz citu ES dalībvalsti izpildi (“pirmspārveidošanas apliecība”);
  3. Lēmums par Sabiedrības juridiskās adreses pārcelšanu;
  4. Mantiskā ieguldījuma eksperta atzinums par mantas pietiekamību;
  5. Sabiedrības statūti;
  6. Dalībnieku reģistra nodalījums;
  7. Valdes (arī padomes, ja tāda tiek izveidota) locekļu rakstveida piekrišanas amata ieņemšanai;
  8. Valdes paziņojums par juridisko adresi;
  9. Nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana juridiskās adreses reģistrācijai (ja nekustamā īpašuma īpašnieks nav persona, kas paraksta pieteikumu);
  10. Informācija par valsts nodevas (150 EUR) apmaksu.

Dokumentus Uzņēmumu reģistrā var iesniegt arī elektroniski.


Pēc iesniegto dokumentu pārbaudes, Uzņēmumu reģistrs izdara ierakstu komercreģistrā par jaunu komercsabiedrību, vienlaikus izdarot atzīmi par “tiesību priekšteci”, t.i., ziņas par sabiedrības izcelsmes valstī reģistrēto tiesību subjektu.

Pēc sabiedrības reģistrēšanas komercreģistrā, sabiedrībai saistoši būs visi Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti.

Scroll Up