Kā pieteikties pensijai

Vecuma pensiju var pieprasīt, iesniedzot iesniegumu VSAA. To var izdarīt:

Pandēmija būtiski veicinājusi Latvijas iedzīvotāju interesi par e-risinājumiem

Pandēmija būtiski veicinājusi Latvijas iedzīvotāju interesi par e-risinājumiem

Tehnoloģijas mainās straujāk, nekā sabiedrības prasmes tiek tām līdzi: kā liecina Eurostat dati, iedzīvotāju digitālo prasmju ziņā Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā. Vienlaikus Covid-19 pandēmijas ietekmē būtiski audzis elektronisko identifikācijas līdzekļu lietojuma apjoms un lietotāju skaits – salīdzinājumā ar 2019. gadu elektroniskā identifikācija šogad veikta par 131,8% vairāk.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par datoru un interneta lietošanu 2020. gadā, Latvijas iedzīvotāji internetu galvenokārt izmanto e-pasta nosūtīšanai, darbībām internetbankā, preču vai pakalpojumu meklēšanai un sociālo tīklu lietošanai. Taču, lai efektīvi darbotos e-vidē, joprojām izaicinājums sabiedrībai ir digitālās prasmes. Saskaņā ar Eurostat datiem, 2019. gadā vismaz pamata prasmju līmenī bija novērtētas tikai 48% Latvijas iedzīvotāju digitālās iemaņas, apsteidzot vien trīs Eiropas Savienības valstis – Rumāniju, Bulgāriju un Itāliju, kaut arī internets pieejams vairāk nekā 84% fizisko personu.

“Iedzīvotāju digitālās iemaņas nav pietiekami attīstītas, un valsts e-risinājumu lietošanas apjoms aug lēnāk par straujo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un interneta pieejamības izaugsmi. Covid-19 pandēmija vistiešāk parādīja digitālās vides plašās priekšrocības, taču ne visai sabiedrībai ir nepieciešamās zināšanas un prasmes, kā sniegtās iespējas izmantot,” norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Artūrs Toms Plešs un piebilst, ka mazināt Latvijas sabiedrībā pastāvošo digitālo plaisu palīdzēs nule izstrādātās “Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, kas ilgtermiņā sabiedrībai paredz vairākus mērķus gan indivīdiem, gan uzņēmējiem. Viens no tiem ir panākt digitālo pamatprasmju attīstību vismaz 70% iedzīvotāju.

VARAM Publisko pakalpojumu sniegšanas un galalietotāju vajadzību monitorings Latvijā 2020. gadā parāda, ka 76% Latvijas iedzīvotāju izmantojuši internetu sadarbībai ar valsts vai sabiedriskajām iestādēm, taču ievērojams pieaugums konstatēts tikai 2020. gadā, ko var skaidrot ar pandēmijas un attālinātā darba situāciju. Saskaņā ar VARAM pētījumu, visaktīvākie e-risinājumu izmantošanā ir iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni un ienākumiem. Tajā pašā laikā liela sabiedrības daļa nemaz nav izmēģinājusi e-risinājumus.

Vienlaikus VAS “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka 2020. gadā Covid-19 ietekmē būtiski audzis uzticamības pakalpojumu lietojamības apjoms un lietotāju skaits. Pieaugums turpinās arī šogad. Piemēram, eParaksts mobile lietošanas reižu skaits šī gada pirmajos septiņos mēnešos ir pārsniedzis iepriekšējā gada rādījumu. Ja pirms diviem gadiem iedzīvotāji lietojuši eParaksta rīkus dokumentu parakstīšanai 7,1 miljonus reižu, tad pērn jau 9,5 miljonus reižu, bet šī gada pirmajos septiņos mēnešos– jau vairāk nekā  8 miljonus reižu. Savukārt ar eID un eParaksts kartēm identitāte šī gada pirmajos septiņos mēnešos apliecināta 1 140 969 reižu, kas ir par 470 794 vairāk nekā 2019. gadā kopā un jau pārsniedz pagājušā gada kopējo rādītāju. Tāpat arvien biežāk tiek ieviestas digitālās pastkastītes jeb e-adreses iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas nodrošina iespēju sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm elektroniski.

“Pandēmijas laiks ir licis daudziem meklēt risinājumus, kā sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm, neatstājot mājas. Savā ziņā var teikt, ka Covid-19 ir radījis paātrinājumu digitālo prasmju apguvē. Tas ir labs pamats, lai veicinātu un padziļinātu sabiedrības digitālās prasmes nākotnē un kvalificēti elektroniskās identifikācijas līdzekļi tiktu plaši izmantoti gan publiskajā, gan privātajā sektorā,” pauž VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs.

Bērna vakcinācijas kalendārs

Vakcinācijas kalendārā iekļautās vakcinācijas par valsts budžeta līdzekļiem pienākas ikvienam bērnam, arī tad, ja viņš nav bijis vakcinēts savlaicīgi (medicīnisku vai citu iemeslu dēļ). Nokavējot noteikto vakcīnas ievadīšanas vecumu, ievadīt papildus devu nav nepieciešams. Ar ģimenes ārstu jāvienojas par turpmāko vakcinācijas grafiku.

 

Ļoti svarīgi sekot līdzi vakcinācijas kalendāra ievērošanai un laikus izdarīt paredzētās vakcinācijas, lai aizsargātu bērnu pirms tas sasniedz vecumu, kad inficēšanās risks ir visaugstākais. Jānorāda, ka atbilstošajā vecumā paredzētās vakcinācijas ir iespējams veikt vienlaicīgi un tas nemazina to iedarbību. Ja tev rodas jautājumi par bērna vakcināciju, iesakām vērsties pie ģimenes ārsta.

 

Atceries! Vakcinācija ir labākais un efektīvākais veids, kā bērnu pasargāt no bīstamām un nāvējošām infekcijas slimībām!

 

Ar bērnu vakcinācijas kalendāru vari iepazīties šeit.

Valsts apmaksātā medicīniskā aprūpe pirms grūtniecības, grūtniecības un pēcdzemdību periodā

Valsts atbalsts medicīniskās apaugļošanas procedūrām

 

No valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāta neauglības noteikšana un ar to saistītie veselības aprūpes pakalpojumi – speciālistu konsultācijas, izmeklējumu veikšana, kompensējamie medikamenti u.c.

 

Medicīniskās apaugļošanas procedūras veikšana tiek apmaksāta sievietēm līdz 37 gadu (ieskaitot) vecumam. Tas nozīmē, ka pacientei, piemēram, 37 gadu un divu mēnešu vecumā ir tiesības uzsākt valsts apmaksāto olšūnu stimulāciju ar medikamentiem un turpināt to līdz embrija transfēram bez tā sasaldēšanas.

 

Vairāk informācijas par valsts atbalstu medicīniskās apaugļošanas procedūrām – Medicīniskā apaugļošana.

 

Valsts apmaksāti ginekologa pakalpojumi

 

Vietnē rindapiearsta.lv pieejama informācija par ārstniecības iestādēm, kurās var saņemt valsts apmaksātas ginekologa konsultācija(meklētājā “Pakalpojums” jānorāda “Ginekologa konsultācija”). Vietnē rindapiearsta.lv var uzzināt, kuras ārstniecības iestādes sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus un, kur tos var saņemt ātrāk. Gaidīšanas laiks dažādās ārstniecības iestādēs ir atšķirīgs. Ja valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai vienā ārstniecības iestādē jāgaida rindā, pacientam ir tiesības vērsties citā ārstniecības iestādē, kurā gaidīšanas rindas nav vai tā ir mazāka. Informāciju par gaidīšanas rindu garumu ārstniecības iestādes apkopo reizi mēnesī, līdz ar to gaidīšanas rindu pārskatiem ir informatīvs raksturs un tie var neatspoguļot informāciju uz aktuālo datumu. Aktuālāko informāciju par rindu garumiem var noskaidrot, sazinoties ar konkrētas ārstniecības iestādes reģistratūru.

 

Ja konstatēta daudzaugļu grūtniecība:

 

Daudzaugļu grūtniecība pieskaitāma pie riska grupas grūtniecības, līdz ar to tajā gadījumā veic ultrasonogrāfiju arī 34-36 grūtniecības nedēļā, atšķirībā no vienaugļu grūtniecības bez citiem riska faktoriem.

 

Pie kā var stāties uzskaitē?

 

Uzskaitē var stāties pie ginekologa, savukārt, ja grūtniecība norit bez sarežģījumiem, var vērsties pie ģimenes ārsta vai vecmātes. Topošai māmiņai ir jāstājas medicīniskā uzskaitē pie ārsta. Vēlams to darīt jau līdz 12. grūtniecības nedēļai jeb pirmajos trīs grūtniecības mēnešos. Atbilstoši Dzemdību palīdzības noteikumiem grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā,  pirmreizējais apmeklējums noteikts no 8. līdz 12. grūtniecības nedēļai.

 

Kā atrast valsts apmaksātus ārstus?

 

Informācija par valsts apmaksātiem ārstiem atrodama Nacionālā veselības dienesta tīmekļvietnē sadaļas “Iedzīvotājiem” apakšsadaļā “Valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi”.

 

 

Dzemdību norises vietas

 

Valsts apmaksāta dzemdību palīdzība tiek sniegta ārstniecības iestādēs, kas ir līgumattiecībās ar valsti (noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu). No valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas arī ģimenes dzemdības – proti, grūtnieces vīrs vai kāds cits tuvinieks dzemdībās var piedalīties bez maksas.

 

Valsts apmaksātu dzemdību palīdzību sniedz:

 

  • Rīgas Dzemdību nams (Miera iela 45, Rīga) – tālr. 67011222
  • Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (Pilsoņu iela 13, Rīga) – tālr. 67069600
  • Siguldas slimnīca (Lakstīgalas iela 13, Sigulda) – tālr. 67973973
  • Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība (Bērzpils iela 1a, Balvi) – tālr. 64473145
  • Daugavpils reģionālā slimnīca (Vasarnīcu iela 20, Daugavpils) – tālr. 65405282
  • Dobeles un apkārtnes slimnīca (Ādama iela 2, Dobele) – tālr. 63781145
  • Jēkabpils reģionālā slimnīca (Andreja Pormaļa iela 125, Jēkabpils) – tālr. 65237810
  • Jelgavas pilsētas slimnīca (Brīvības bulvāris 6, Jelgava) – tālr. 63027606
  • Jūrmalas slimnīca (Vienības prospekts 21/19, Jūrmala) – tālr. 67754076
  • Kuldīgas slimnīca (Aizputes iela 22, Kuldīga) – tālr. 63374001
  • Liepājas reģionālā slimnīca (Slimnīcas iela 25, Liepāja) – tālr. 63403222
  • Madonas slimnīca (Rūpniecības iela 38, Madona) – tālr. 64807046
  • Ogres rajona slimnīca (Slimnīcas iela 2, Ogre) – tālr. 65046161
  • Preiļu slimnīca (Raiņa bulv.13, Preiļi) – tālr. 65321716
  • Rēzeknes slimnīca (18.Novembra iela – 41, Rēzekne) – tālr. 64603371
  • Vidzemes slimnīca (Jumaras iela 195, Valmiera) – tālr. 64202600
  • Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca (Inženieru iela 60, Ventspils) – tālr. 63622658

 

Dzemdību pakalpojumi

 

Dzemdību palīdzība tiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem. Ja papildus grūtniece izvēlas saņemt ārstniecības iestādes piedāvātos maksas pakalpojumus (piemēram, paaugstināta komforta palātu vai konkrētu ārstu, kas sniegs dzemdību palīdzību), par tiem jāmaksā atbilstoši ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādim.

 

Tarifā, atbilstoši kuram valsts maksā ārstniecības iestādei par dzemdību palīdzības sniegšanu, ir paredzēti izdevumi par ārstniecības līdzekļiem, lai iestāde varētu nodrošināt pacienti ar dzemdību laikā nepieciešamajiem medikamentiem un materiāliem, tajā skaitā dzemdību komplektu.

 

Papildus ārstniecības iestāde var piedāvāt saņemt maksas pakalpojumus, bet to neizmantošana nevar kļūt par iemeslu atteikumam sniegt valsts apmaksātas dzemdības. Maksas pakalpojumu saņemšana ir pacienta brīva izvēle.

 

 

Informācijas apkopojums par grūtniecību un dzemdībām pieejams Nacionālā veselības dienesta tīmekļvietnes sadaļā “Grūtniecība un dzemdības“.

Bez eID kartes ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem ir ierobežota pieeja valsts e-pakalpojumiem

Bez eID kartes ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem ir ierobežota pieeja valsts e-pakalpojumiem

Ārzemēs dzīvojošie valstspiederīgie pērn vairāk nekā 16 000 reižu vērsušies vēstniecībās un konsulātos pēc klātienes pakalpojumiem jautājumos, kurus būtu iespējams nokārtot, pat neizejot no mājām, – ar e-risinājumu starpniecību. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) programmā “Dari digitāli” atgādina – e-risinājumi ļauj būtiski ietaupīt laiku un resursus, saņemot valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumus.

No 2021. gada janvāra ikviens Latvijas valstspiederīgais, saņemot jaunu pasi, saņem arī personas apliecību (eID karti). Savukārt ar 2025. gadu ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, eID karte būs obligāta. Tas paver iespēju lietot drošu elektronisko parakstu, kas apvienojumā ar e-adresi ļauj nokārtot dažādus jautājumus ar valsts iestādēm un pašvaldībām no jebkuras vietas pasaulē, būtiski ietaupot naudas un laika resursus.

“E-risinājumi ļauj ātri, ērti un droši īstenot saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm visā Latvijā, neatkarīgi no paša lietotāja atrašanās vietas. Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dzīvo ārzemēs, šāda iespēja ir īpaši svarīga, jo saziņai ar iestādēm Latvijā vairs nav jāsūta ierakstītas vēstules vai jāierodas klātienē. Tāpēc ir svarīgi, piesakot eID karti, norādīt, ka plānojat izmantot tajā esošo drošu elektronisko parakstu – tā būs digitālā atslēga Latvijas valsts pakalpojumu saņemšanai,” uzsver VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs.

Kā norāda Ārlietu ministrijā, 2020. gadā Latvijas vēstniecībās un konsulātos klātienē sniegta virkne pakalpojumu, ko ārvalstīs dzīvojošie varētu saņemt, arī lietojot e-risinājumus: cilvēki interesējušies par civilstāvokļa aktu reģistrācijas dokumentiem, izziņām no Iedzīvotāju reģistra, bērnu reģistrēšanu pilsonībā, ziņu aktualizēšanu Iedzīvotāju reģistrā, t. sk. par dzīvesvietas paziņošanu ārvalstīs, kā arī par notariālajām darbībām, saņemot kopumā 16 136 pakalpojumus.

“Jāatzīmē, ka Latvijas valstspiederīgie ārvalstīs, kuriem ir e-paraksts, var piekļūt visiem valsts e-pakalpojumiem, to skaitā tiem, kas pieejami portālā Latvija.lv. Pēc vēstniecību un konsulātu novērojumiem ārvalstīs dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie īpaši interesējas par Diginotāra, Uzņēmumu reģistra un Zemesgrāmatas pakalpojumiem,” atklāj Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa.

Viņa piebilst – Covid-19 krīze pierādīja, ka e-paraksts ir ļoti noderīgs, plaši pielietojams un ērts rīks pakalpojumu saņemšanai, atrodoties ārvalstīs, tomēr to izmantošanu ierobežojusi eID karšu neesamība Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pastāvīgi dzīvo ārzemēs. Šī situācija gan pamazām uzlabojas līdz ar grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā. Līdz ar to arvien vairāk un vairāk Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs tiks nodrošināta iespēja e-pakalpojumu piekļuvei. Šī gada pirmajos piecos mēnešos pārstāvniecībās izsniegtas 250 PIN/PUK kodu aploksnes jau iepriekš izsniegtām eID kartēm un 4277 eID kartes  ar aktivizētu e-parakstu.

Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pastāvīgi dzīvo ārzemēs, ar e-risinājumu starpniecību iespējams nokārtot daudzas ikdienas formalitātes: saņemt notāru pakalpojumus, parakstīt dokumentus, izmantojot e-parakstu, sazināties ar valsts vai pašvaldību iestādēm, izmantojot e-adresi, iegūt informāciju par ikgadējo nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu, pārlūkot kadastra datus par savu nekustamo īpašumu un būvi, pārliecināties par to, kādas personas deklarētas īpašumā, iesniegt Uzņēmumu reģistrā visus ar uzņēmējdarbību saistītos dokumentus, pieteikties studijām Latvijā vai ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, parakstīt vēlētāju iniciatīvas un veikt virkni citu darbību.

Vairāk par pieejamajiem e-risinājumiem un to lietošanu dažādās dzīves situācijās uzziniet interneta vietnē mana.latvija.lv.

Kā sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm, izmantojot e-adresi

Kā sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm, izmantojot e-adresi

Rīga TV24 raidījumā “DigiTuvi”  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas  Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks, Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra direktors Āris Dzērvāns, Līvānu novada pašvaldības Informāciju tehnoloģijas daļas vadītājs Juris Sniķers  un Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja biroja vadītāja Santa Lērmane diskutē par oficiālās elektroniskās adreses jeb e-adreses funkcijām, iespējām, kā arī sniedz argumentētu un praktiskajos ieguvumos balstītu pamatojumu, kādēļ ikvienam iedzīvotājam un komersantam būtu vērts izveidot savu e-adresi.

E-adrese iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir kā digitāla pastkastīte, kas nodrošina iespēju sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm elektroniski neatkarīgi no atrašanās laika un vietas. Lai arī e-adresi nevar izmantot privātpersonu sarakstei savā starpā, e-adresē var rakstīt ziņojumus un saņemt ziņas no vairāk nekā 3500 valsts un pašvaldību iestādēmtai skaitā tiesām, maksātnespējas administratoriem, prokuratūru u.c.. To var izmantot, lai nosūtītu iestādei iesniegumu, sūdzību, jebkurus elektroniski sagatavotus dokumentus, kas nepieciešami, piemēram, atļaujas vai licences saņemšanai. Tāpat e-adresi var izmantot, lai nosūtītu elektroniski parakstītu līgumu par kādu valsts vai pašvaldības sniegtu pakalpojumu saņemšanu.   

Skaties raidījumu un uzzini:

  • Kas ir e-adrese, un kādēļ tā nepieciešama? 
  • Kā e-adrese var būt noderīga dažādās dzīves situācijās? 
  • Kā iespējams izveidot savu e-adresi? 
  • Kā e-adreses priekšrocības novērtē pašvaldības un to iedzīvotāji? 
  • Kā e-adrese tuvākajā laikā Latvijā izmainīs saziņu ar valsts un pašvaldības iestādēm?  

Plašāka informācija par e-adreses iespējām un funkcionalitāti pieejama šeit.

Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru nozīme un turpmākie attīstības plāni

Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru nozīme un turpmākie attīstības plāni

Rīga TV24 raidījumā “DigiTuvi” vides un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktores vietniece klientu apkalpošanas jautājumos Ilze Andersone, Vaiņodes Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra speciālists Mārtiņš Fricsons un Kokneses pagasta bibliotēkas pārstāve Antra Vasiļevska diskutē par to, cik svarīgi šobrīd cilvēkiem palīdzēt apgūt valsts un pašvaldību pakalpojumu saņemšanu digitāli, kā arī ieskicē plānus līdz 2023. gadam katrā pagastā izveidot valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru, tā pieckārt palielinot to skaitu Latvijā.

Digitalizācijas laikmetā klātienes atbalsta saņemšanas iespējas valsts pārvaldē samazinās, bet daudziem iedzīvotājiem pakalpojumu saņemšanā ir vajadzīgs klātienes atbalsts. Klientu apkalpošanas centri ir būtisks solis ceļā uz digitālu valsts pārvaldi un neatsverams atbalsts, lai pakalpojumi arvien būtu vienlīdz brīvi pieejami visām sabiedrības grupām. Tajos tiek ne tikai nodrošināta pieeja internetam un sniegts atbalsts e-pakalpojumu izmantošanā, bet arī piedāvāta apmācība darbā ar valsts pārvaldes pakalpojumu portālu Latvija.lv, lai vairotu sabiedrības digitālās prasmes. 

Patlaban Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri (VPVKAC) darbojas 93 pašvaldībās, kopā 122 vietās. Plānots, ka 2023. gadā Latvijā būs 592 punkti, kur iedzīvotājiem saņemt atbalstu un konsultācijas e-pakalpojumu izmantošanā.

Galvenokārt vienotie klientu apkalpošanas centri atradīsies bibliotēkās, tā efektīvi izmantojot esošo infrastruktūras bāzi vidē, kas cilvēkiem ierasta un kur tie labprāt devušies arī līdz šim.  

Skaties raidījumu un uzzini:

  • Kas ir Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centru tīkls?
  • Kādus pakalpojumus un atbalstu šajos klientu centros iespējams saņemt? 
  • Kādus valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumus jau drīzumā elektroniski varēs saņemt bibliotēkās? 

Plašāka informācija par klientu apkalpošanas centriem pieejama šeit.

“Digitālā nedēļa 2021” aicinās iedzīvotājus apgūt jaunas digitālās prasmes

“Digitālā nedēļa 2021” aicinās iedzīvotājus apgūt jaunas digitālās prasmes

Lai uzsvērtu, cik svarīgas ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir digitālās prasmes, rosinātu tās pilnveidot un arī aicinātu izmantot digitālās tehnoloģijas un pakalpojumus darbā un ikdienā, no 22. līdz 26. martam norisināsies ikgadējā informatīvi izglītojošā kampaņa “Digitālā nedēļa 2021”, kuras ievaros notiks tiešsaistes pasākumi, diskusijas un citas aktivitātes.

“Digitālā nedēļa” ir daļa no Eiropas mēroga kampaņas “ALL Digital Week 2021” un Latvijā notiek jau 12. reizi pēc kārtas. Kampaņu organizē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un galvenajiem partneriem – Latvijas IT klasteri, Microsoft Latvia, Tet, Kultūras informācijas sistēmu centru un Latvijas Valsts radio un televīzijas centru.

“Atšķirībā no iepriekšējiem “Digitālās nedēļas” gadiem, kad mums nācās pārliecināt, kāpēc vispār nepieciešams apgūt digitālās prasmes, šogad nebūs daudz tādu cilvēku, kas apšauba digitālo prasmju milzīgo nozīmi. Aizvadītais gads ir apliecinājums, ka sabiedrības digitālā transformācija ir norisinājusies daudz straujāk, nekā ir prognozēts jebkad agrāk. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, šis process nākamo gadu laikā turpināsies tikpat strauji, tāpēc šogad jo īpaši vēlamies aicināt ikvienu izmantot iespēju un nedēļas laikā apgūt kādu jaunu digitālo prasmi, un dalīties ar savu pieredzi, tādējādi iesaistoties sabiedrības digitalizācijas procesā,” uzsver LIKTA prezidente prof. Signe Bāliņa.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs: “Šobrīd ministrija īsteno digitālās transformācijas reformu, kurā būtisks attīstības virziens ir valsts pārvaldes pakalpojumi. Aizvadītais gads ir parādījis, cik svarīga ir pakalpojumu pieejamība digitālajā vidē, kā arī Latvijas iedzīvotāju un valsts pārvaldē strādājošo digitālās iemaņas. Gaidāmā nedēļa ir lieliska iespēja atskatīties uz esošo situāciju, uzzināt par piedāvātajiem digitālajiem risinājumiem un apgūt jaunas prasmes.”

Šogad “Digitālās nedēļas 2021” ietvaros notiks virkne saistošu pasākumu un diskusiju, kam ikviens interesents varēs sekot līdzi TV24 un interneta tiešraidēs. Katrai kampaņas dienai ir sava tematika, kas saistīta ar digitālajām prasmēm. 22. marta – “Digitālās nedēļas 2021” atklāšanas dienas – tēma būs sabiedrības paradumu maiņa un esošo iespēju izmantošana. Otrā diena, 23. marts, tiks veltīta e-pakalpojumiem, kurus iespējams saņemt visa mūža garumā, bet 24. marta fokusā būs uzņēmējiem noderīgas digitālās prasmes. Ceturtajā pasākuma dienā – 25. martā – īpaša uzmanība tiks pievērsta personas digitālajai identitātei un kiberdrošībai. “Digitālās nedēļas 2021” noslēdzošā diena – 26. marts – būs veltīta karjerai IKT nozarē.  

Līdztekus centrālajiem pasākumiem kampaņas partneri organizē tiešsaistē daudzveidīgus pasākumus, kuri notiks visos Latvijas reģionos – skolās un bibliotēkās, nevalstiskajās organizācijas, pašvaldībās un uzņēmumos –, kas bagātina “Digitālās nedēļas” norisi. Ikvienam interesentam būs arī iespēja pārbaudīt savas digitālās prasmes pašnovērtējuma testos un konkursos.

Plašāka informācija par “Digitālās nedēļas” pasākumiem pieejama : www.eprasmes.lv

Šogad “Digitālās nedēļas” organizēšanā  Latvijā iesaistījušies 183 reģionālie koordinatori – novadu, pilsētu un pašvaldību  iestādes, bibliotēkas, skolas un nevalstiskās organizācijas, kā arī vairāk nekā 30 nacionālie partneri – IKT uzņēmumi, ministrijas un valsts organizācijas. 12 gadu laikā “Digitālās nedēļas” ietvaros ir norisinājušies vairāk nekā 5500 pasākumi, kas pulcējuši vairāk nekā  350 000 Latvijas iedzīvotāju.

Papildu informācija:

Kaspars Līcītis,

LIKTA komunikācijas konsultants

T. 29660003

E: kaspars.licitis@mrsgrupa.lv

Pieejamie e-pakalpojumi un platformas

Pieejamie e-pakalpojumi:

Pieejamās platformas:

Scroll Up