Parādu atgūšana no patērētājiem un atbildība par līgumsaistību neizpildi

Ja patērētājs nav izpildījis savas saistības, kreditora (t.i. – jebkurš komersants, kurš sniedz pakalpojumus vai pārdod preces patērētājam) vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pienākums ir rakstveidā paziņot parādniekam par parāda esamību un aicināt labprātīgi izpildīt kavētās maksājumu saistības. Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 7.pants nosaka, kādai informācijai šajā paziņojumā jābūt iekļautai. Lai paziņotu parādniekam (fiziskai personai) par parāda esamību, kreditoram ir iespēja izmantot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumu “Pārbaude, vai persona ir deklarēta norādītajā adresē” vai izmantot maksas pakalpojumu rakstveida paziņojuma pārsūtīšanai.


Parādus no patērētājiem var atgūt ārpustiesas ceļā vai tiesvedības ceļā.


Parādus no patērētājiem tiesvedības ceļā drīkst atgūt Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Civilprocesa likumu parādu atgūšana tiesvedības ceļā no patērētāja pieļaujama prasības tiesvedības kārtībā, saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā vai saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtībā.


Parādus no patērētājiem ārpustiesas ceļā drīkst atgūt gan pats kreditors, gan licencēts parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējs. Parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs kreditora vārdā atgūt parādu no patērētājiem, ja tas ir reģistrējies kā komersants vai profesionālās darbības veicējs un saņēmis speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanai. Licences izsniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), un licencēto parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju saraksts pieejams PTAC tīmekļa vietnē. Maksimālais parādu atgūšanas izdevumu apmērs, kuru parādu atguvējs var prasīt no patērētāja, ir 17,00 euro.


Kreditora un parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kā arī parādnieka tiesības un pienākumus parādu atgūšanas procesā nosaka Parādu ārpustiesas atgūšanas likums.


Plašāks apraksts par ārpustiesas parādu atgūšanu pieejams PTAC tīmekļa vietnē un Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā


Papildus minētajam, normatīvie akti nosaka vairākus ierobežojumus attiecībā uz līgumsodiem un nokavējuma procentu apmēru, kas piemērojami līgumos ar patērētāju un ņemami vērā parādu atgūšanas procesā. Proti, saskaņā ar Civillikumu līgumsods nedrīkst pārsniegt 10% no neatmaksātās pamatsummas, un līgumos, kur piedalās patērētājs, likumisko procentu apmērs nedrīkst pasniegt 6% gadā, turklāt par prettiesiskiem uzskatāmi līgumiskie procenti, kas ir nesamērīgi un neatbilstoši godīgai darījumu praksei. Arī patērētāju kreditēšanas jomā ierobežoti nokavējuma procenti – saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu (PTAL) tie nevar pārsniegt 36 procentpunktus virs aizņēmuma likmes gadā.

Komersanta un patērētāja tiesības un pienākumi, ko nosaka līgumsaistības

Attiecības starp komersantu un patērētāju primāri regulē Patērētāju tiesību aizsardzības likums (PTAL) un citi patērētāju tiesību aizsardzību regulējošie normatīvie akti, tāpēc pušu tiesībām un pienākumiem, kas izriet no savstarpēji noslēgta tiesiskā darījuma, piemēram, pirkuma līguma, ir jāatbilst arī patērētāju tiesību aizsardzības prasībām, nevis tikai formālām prasībām par tiesiskiem darījumiem vispār.


Papildus Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), patērētāju tiesību aizsardzības uzdevumu pildīšanā ir iesaistītas arī Veselības inspekcija (VI), Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).


Tiesiskās attiecības starp komersantiem regulē starp pusēm noslēgtie tiesiskie darījumi, Komerclikums, Civillikums un citi speciālie normatīvie akti. Informācija un dažādas vadlīnijas komersantiem patērētāju tiesību ievērošanai pieejamas PTAC tīmekļa vietnē.

Komersanta pienākumi, slēdzot distances līgumu un līgumu ārpus pastāvīgās saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas

Ja vēlaties veikt tirdzniecību internetā, jums nepieciešams slēgt distances līgumu – vienošanās par preces iegādi vai pakalpojuma sniegšanu, kas noslēgta neklātienes apstākļos, izmantojot distances saziņas līdzekļus. Plašāka informācija par distances tirdzniecību pieejama PTAC tīmekļa vietnē. Vairāk informācijas par tirdzniecību internetā lasiet dzīves situācijas aprakstā “Tirdzniecība internetā”.


Slēdzot distances līgumu par preču un pakalpojumu iegādi, pušu tiesiskās attiecības regulē Patērētāju tiesību aizsardzības likums (PTAL), 2014. gada 20. maija Ministru kabineta noteikumi Nr. 255 un 2014. gada 20. maija Ministru kabineta noteikumi Nr. 254.


Ja vēlaties piedāvāt preces vai pakalpojumus savā pastāvīgajā tirdzniecības vietā, Jums jāievēro PTAL prasības, kā arī speciālo normatīvo aktu prasības atbilstoši konkrētām precēm un pakalpojumiem.


Jums kā komersantam ir jānodrošina patērētajiem tiesības vērsties ar pretenziju par preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem 2 gadu laikā no preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas dienas, sniedzot atbildes uz patērētāju prasījumiem 15 dienu laikā. Jums ir pienākums piedalīties patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas procedūrās.


Plašāka informācija par patērētāja tiesībām pieejama dzīves situācijas aprakstā “Patērētāja tiesības”.

Patērētāja tiesības, ja iegādāts digitāls saturs

Attiecībā uz digitālā satura neatbilstību speciāls regulējums šobrīd nav noteikts. Atbilstoši PTAL 4.1panta septītajai daļai noteikumi par pakalpojumu sniegšanu ir attiecināmi arī uz līgumiem par digitālā satura piegādi, kas netiek veikta materiālā datu nesējā.


PTAL 27.pants un 29.pants nosaka, ka neatbilstoša digitālā satura, kas nav piegādāts materiālā datu nesējā gadījumā, patērētājs pretenziju ir tiesīgs iesniegt 2 gadu laikā no pakalpojuma saņemšanas (digitālā satura piegādes) dienas. Patērētājam ir tiesības pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs bez atlīdzības novērš digitālā satura neatbilstību. Ja tas nav iespējams, tad pakalpojuma sniedzējam jāsamazina pakalpojuma cena vai jāatmaksā patērētājam veiktā samaksa par līgumu.


Ja digitālais saturs tiek piegādāts materiālā datu nesējā, tad atbilstoši PTAL 1.panta 6.punktam, tas kopā ar datu nesēju uzskatāms par preci. Patērētāja tiesības preces neatbilstības gadījumā nosaka PTAL 27. pants un 28. pants.


Ja iegādātais digitālais saturs neatbilst līguma noteikumiem, kā arī gadījumā, ja konstatēti digitālā satura defekti, atbilstoši PTAL 27., 28., 29.pantam atbildīgs ir pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs.


Plašāka informācija par patērētāja tiesībām pieejama dzīves situācijas aprakstā “Patērētāja tiesības”.

Kā rīkoties krīzes gadījumā

Dažādu katastrofu, pandēmijas vai kara gadījumā var pazust ikvienam ierastas un pašsaprotamas lietas – elektrība, mobilie sakari, var būt slēgti veikali, degvielas uzpildes stacijas, nedarboties bankomāti u.c. -, tāpēc ir svarīgi zināt, kā šādos gadījumos rīkoties, lai aizsargātu savu dzīvību un veselību, kā arī pasargātu apkārtējos.


Labākais veids, kā pasargāt sevi un savus tuviniekus, ir savlaicīgi sagatavoties jebkādai krīzes situācijai:

  • izrunāt un vienoties ar saviem tuviniekiem par rīcības plānu.
  • sagatavot pārtikas, ūdens un pirmās nepieciešamības preču krājumus vismaz 3-7 dienām.
  • salikt ārkārtas gadījumu somu.
  • pierakstīt blociņā vai iegaumēt savu tuvinieku, kaimiņu, draugu un citu svarīgu personu mobilo tālruņu numurus.

Krīzes gadījumā atbildīgie dienesti un bruņotie spēki īstenos apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus, tāpēc, izdzirdot trauksmes sirēnas vai apziņošanu ar skaļruņiem, ir svarīgi sekot līdzi informācijai televīzijā, radio, atbildīgo dienestu sociālajos tīklos un tīmekļa vietnēs.

Gadījumā, ja nedarbojas sakaru līdzekļi, vērsieties pēc informācijas tuvākajā atbildīgajā valsts vai pašvaldības iestādē.


Krīzes gadījumā ir svarīgi palīdzēt ne tikai sev, bet arī citiem, tādēļ būtiski:

  • saglabāt mieru;
  • pildīt atbildīgo dienestu rīkojumus;
  • palīdzēt tuviniekiem;
  • noskaidrot, vai kaimiņiem un cilvēkiem blakus nav nepieciešama palīdzība;
  • iesaistīties kā brīvprātīgais, sniegt atbalstu;
  • sniegt atbalstu pirmajās dienās ar savām zināšanām un prasmēm, materiāli tehniskiem līdzekļiem un resursiem, psiholoģisko atbalstu cietušajiem, atbalstu ģimenēm, kuru locekļi iesaistīti apdraudējuma pārvarēšanā, vai citādi palīdzēt;
  • ja iespējams, turpināt darbu, it īpaši tad, ja strādā iestādē vai uzņēmumā, kas nodrošina sabiedrību ar kritiskiem pakalpojumiem: elektrība, sakari, ārstniecība u.tml.

Apgādājiet sevi ar nepieciešamajiem ūdens, pārtikas un medicīnas preču krājumiem, kā arī sagatavojiet ārkārtas gadījumu somu, ieliekot tajā lietas, kas būtu nepieciešamas evakuācijas gadījumā. Tās ir:

  • dokumentus un svarīgu informāciju (personu apliecinošu dokumentu, svarīgu telefona numuru sarakstu, portatīvo radioaparātu ar rezerves baterijām, nelielu skaidras naudas summu, ūdensdrošu blociņu un rakstāmpiederumus).
  • pārtiku un ūdeni (pārtiku ar ilgu derīguma termiņu un augstu kaloriju saturu, daudzfunkcionālu nazi, karoti, neplīstošu bļodiņu un krūzi, dzeramo ūdeni plastmasas pudelēs vismaz 3 dienām, sausā spirta plītiņu, ūdens filtru un dezinfekcijas tabletes).
  • lietas siltumam un gaismai (rezerves lādētājus, ārējās enerģijas krātuvi (power bank), sērkociņus, šķiltavas, sveces, lukturīti, bateriju, siltu apģērbu, ērtus apavus un rezerves apakšveļu, guļammaisu vai segu, tūristu paklājiņu, vēlams, telti).
  • citas svarīgas lietas (līmlenti, diegu, adatu, šķēres, rakstāmpiederumus, dvieli, tualetes papīru, vienreizlietojamās salvetes, dezinfekcijas līdzekli, higiēnas piederumus, medikamentus, ko lietojat (recepšu kopijas); pirmās palīdzības aptieciņu, rezerves brilles vai kontaktlēcas).

Krīzes gadījumā atbildīgie dienesti (karavīri, policisti, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes darbinieki, ugunsdzēsēji, robežsargi) veiks evakuāciju, sniegs medicīnisko palīdzību un atbildēs par sabiedrisko kārtību. Atbildīgo dienestu darbiniekiem vienmēr būs līdzi dienesta apliecība.


Svarīgi zināt savus pienākumus militārā apdraudējuma gadījumā:

  • aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu (pilsoņi var tikt iesaukti militārajā dienestā);
  • pildīt atbildīgo dienestu rīkojumus, piemēram, iesaistīties glābšanas darbos vai nodot turējumā (mobilizēt) materiāli tehnisko līdzekļus, kas nepieciešami valsts aizsardzībai;
  • turpināt ievērot likumus.

Ievēro, ja karadarbības gadījumā atrodies okupētajā teritorijā:

  • evakuējies uz to valsts daļu, ko kontrolē NBS;
  • turpini ievērot Latvijas Republikas likumus;
  • nesadarbojies ar okupācijas varu:
  • nošķiries no viņu lēmumiem un darbībām;
  • nepiedalies to organizētājos publiskajos pasākumos, nesniedzot tiem intervijas un neļaujot sevi filmēt;
  • nepiedalies nelikumīgās vēlēšanās, referendumos vai tautas nobalsošanās.

Rīcība, ja atbildīgie dienesti izziņojuši evakuāciju:

  • uzmanīgi ieklausies paziņojumā par evakuācijas norisi, iegaumē un piefiksē evakuācijas virzienu, galamērķi vai pulcēšanās vietu;
  • visur līdzi ņem savu ID vai pasi;
  • ja vari, pirms evakuācijas atslēdz savam mājoklim gāzes, elektrības un ūdens padevi, aiztaisi logus, aizslēdz durvis;
  • izmanto maršrutus, kurus rekomendē dienesti, un nepārvietojies pa nepazīstamiem ceļiem.
  • ja nav iespējams izmantot savu transportlīdzekli, dodies uz tuvāko norādīto evakuācijas pulcēšanās vietu;
  • evakuācijas gadījumā paziņo par to tuviniekiem;
  • ņem līdzi ārkārtas gadījumu somu.

Dažādi krīzes gadījumi bieži ir neparedzami. Lai zinātu un atbilstoši sagatavotos krīzes situācijai, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija kopā ar citām atbildīgajām valsts institūcijām ir izstrādājusi informatīvo materiālu – bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā” latviešu, krievu un angļu valodās, kuru iespējams lejuplādēt ŠEIT.

Personas drošība

Personas drošība

Informācija atjaunota: 01.06.2021.

Neviens nevar paredzēt pēkšņu nelaimes gadījumu vai ārkārtas situāciju, taču, zinot, kā rīkoties attiecīgajā situācijā vai kur vislabāk meklēt palīdzību, varam pasargāt gan sevi, gan apkārtējos.

Garantija

Ja preces pārdošanas brīdī Jums tiek izsniegta pārdevēja vai ražotāja garantija, kurā pārdevējs vai ražotājs ir apņēmies sniegt atbalstu preces defekta gadījumā pēc likumā noteiktā divu gadu prasījuma pieteikšanas termiņa vai šo divu gadu laikā, nodrošinot labvēlīgākus nosacījumus, tad, konstatējot preces defektu, Jums jāvēršas pie pārdevēja vai ražotāja, ievērojot izsniegtos garantijas noteikumus. Garantija nevar saīsināt likumīgo prasījuma pieteikšanas termiņu, kas ir 2 gadi no preces iegādes dienas.

Ārvalstu pensijas saņemšana

Eiropas Savienībā (ES) ir izstrādāts kopējs regulējums sociālajai drošībai – Regula 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk tekstā – Regula), taču katrā valstī pensija ir jānopelna pēc tās likumiem. Ar katras valsts pensiju shēmu var iepazīties Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. Ja vēlaties doties dzīvot uz citu dalībvalsti vai īslaicīgi tur pastrādāt, tad Latvijā veiktās iemaksas un tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem nezaudējat. Ir iespējams vienlaikus saņemt arī divas pensijas, ievērojot katrā valstī noteiktās tiesību normas vai sadarbības līgumu.

 

Regulas galvenie pamatprincipi:

  • katra valsts piešķir pensiju par saviem apdrošināšanas periodiem;
  • persona ir pakļauta tikai vienas valsts tiesību aktiem, lai novērstu divu vai vairāku valstu apdrošināšanas periodu pārklāšanos;
  • tiesību noteikšanā uz pensiju var ņemt vērā citas Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas (ES/EEZ) dalībvalsts apdrošināšanas periodus.

Ja uzsākat likumīgi strādāt kādā no ES/EEZ dalībvalstīm, Jums ir tiesības iesaistīties šīs valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā.

 

Katrai dalībvalstij ir savas tiesību normas, kas tiek piemērotas tiesību noteikšanā uz pensiju, piemēram, attiecībā uz iemaksu likmēm, pensionēšanās vecumu, nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, kā arī citiem nosacījumiem. Pensionēšanās vecumu ES/EEZ dalībvalstīs var apskatīt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) tīmekļa vietnē.

 

Vairāk informācijas par pensiju aprēķināšanas kārtību, kā arī par pensijas pieprasījuma iesniegšanas kārtību un izmaksu ES/EEZ dalībvalstīs dzīvojošām personām, var lasīt VSAA tīmekļa vietnē.

 

Latvijas Republikai ir noslēgti divpusējie starpvalstu līgumi par sadarbību sociālās drošības jomā, lai strādājot citā valstī, būtu iespējams saglabāt pensiju par darba periodiem attiecīgajā valstī un ļautu brīvi strādāt arī citur, tā sekmējot iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, kā arī novēršot tiesības uz pensiju pārklāšanos un sociālo neaizsargātību atšķirīgu nosacījumu gadījumā. Šādi līgumi par sadarbību sociālās drošības jomā ir noslēgti ar Krieviju,  Ukrainu, Baltkrieviju, Kanādu, Austrāliju, kā arī Lietuvu un Igauniju. Informāciju par starpvalstu līgumu piemēŗošanu var lasīt VSAA tīmekļa vietnē.

 

Gada ienākumu deklarācija

Ja esat Latvijas rezidents (iekšzemes nodokļu maksātājs) un taksācijas gadā (kalendāra gadā) esat guvis ienākumus ārvalstīs, taksācijas gadam (kalendāra gadam) sekojošā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam (ar apliekamiem ienākumiem gadā no 62 800 eiro – no 1.aprīļa līdz 1.jūlijam) Jums Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.

 

Plašāku informāciju par gada ienākumu deklarāciju un tās iesniegšanu lasiet VID tīmekļa vietnē, kā arī dzīves situācijas aprakstā Kā iesniegt gada ienākumu deklarāciju?.

Veselīgs dzīvesveids

Veselīgs dzīvesveids

Aktualizēts: 04.06.2021.

Lai saglabātu labu veselību, nepieciešams regulāri pievērst uzmanību dzīvesveidam – veselīgam uzturam, fiziskām aktivitātēm, emocionālai labsajūtai un veselības pārbaudēm. Veselīga dzīvesveida plānošanā noderīgi arī dažādi e-risinājumi, kas ļauj informāciju un pakalpojumus saņemt ātri un attālināti.

Dabas aizsardzības starptautiskās normas

Lai aizsargātu apdraudētu dzīvnieku un augu sugu pastāvēšanu, gandrīz visās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) valstīs, ieskaitot Latviju, spēkā ir CITES konvencija – “Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugām”. CITES konvencijā pavisam ir iekļauti vairāk nekā 30 tūkstoši savvaļas sugu. Atkarībā no to apdraudētības pakāpes CITES konvencijā šīs sugas ir sadalītas trīs pielikumos (I, II, III) savukārt Eiropas Savienības likumdošanā sugas sadalītas četros pielikumos (A, B, C, D). Ar Latvijā savvaļā sastopamo CITES sugu sarakstu iespējams iepazīties Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) tīmekļa vietnē.

 

Lai izvestu vai ievestu Latvijā kādu CITES konvencijā iekļautu dzīvnieku vai augu, vai no tiem iegūtus produktus, nepieciešama speciāla atļauja, kas apstiprina, ka tie ir legāli nomedīti, iegūti vai izaudzēti. Atļaujas izsniedz katras valsts uzraudzības institūcijas CITES konvencijas jautājumos. Latvijā tā ir DAP. Lai saņemtu atļauju vai sertifikātu starptautiskajai tirdzniecībai ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, Jums jāsagatavo iesniegums un atbilstošas formas veidlapa (Pieteikums ceļojošās izstādes sertifikātamPieteikums CITES atļaujai vai Pieteikums CITES sertifikātam (izmantošanai tikai Eiropas Kopienā)) un jāiesniedz DAP. Ar drošu elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu iespējams nosūtīt uz oficiālo iestādes e-pastu pasts@daba.gov.lv vai e-adresi. Iesniegumu varat iesniegt arī portālā Latvija.lv, izmantojot bezmaksas e-pakalpojumu “Iesniegums iestādei”.  Par CITES atļauju ir jāmaksā valsts nodeva.

 

Piemērs: Jūs Latvijā vēlaties ievest CITES konvencijā iekļautas sugas īpatņus – gliemežvākus. Jūs no valsts, kuras teritorijā esat legāli ieguvis šos gliemežvākus, esat saņēmis vajadzīgo CITES (re)eksporta atļauju. Izbraucot no valsts, kurā ieguvāt gliemežvākus, robežšķērsošanas vietā muitas amatpersona Jums prasa uzrādīt attiecīgo atļauju un deklarēt izvedamo CITES īpatni. Iebraucot Latvijā, robežšķērsošanas vietā Latvijas muitas amatpersona Jums prasa uzrādīt DAP izsniegto importa atļauju un noformēt standarta importa muitas deklarāciju CITES īpatņa ievešanai. Jūs kā maksas pakalpojumu deklarācijas noformēšanā varat izmantot, piemēram, muitas brokera vai cita speciālista palīdzību, kurš sniedz ar muitas formalitāšu nokārtošanu saistītus pakalpojumus.

 

Plašāk par nosacījumiem CITES preču pārvietošanai lasiet Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļa vietnē, šķirklī “CITES preces (Savvaļas dzīvnieku un augu sugas īpatņi)”.

Vides kvalitātes dati

Izvēloties sev dzīvesvietu vai vietu, kur atpūsties, vēlamies sastapties ar tīru, sakārtotu un veselībai nekaitīgu vidi. Lai izvairītos no negaidītiem un nepatīkamiem pārsteigumiem, ir lietderīgi iepazīties ar publiski pieejamo informāciju par konkrēto vidi.

 

Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) savā tīmekļa vietnē uztur Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu datu bāzi. Piesārņotās, potenciāli piesārņotās, kā arī vietas, kas novērtētas kā apzinātas vai pilnībā attīrītas, ir attēlotas arī Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu kartē. Datu bāze un piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu karte ir pieejama LVĢMC tīmekļa vietnes sadaļā “Vide” – “Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs“, klikšķinot uz vārda “Reģistrā“. Šāda veida dati pieejami arī bezmaksas mobilajā lietotnē “PPPV – piesārņotās vietas“. Lietotni iespējams lejuplādēt “Google Play” un “App Store” veikalos.

 

LVĢMC 2016. gadā veicis vienreizēju apsekojumu lielākajās Latvijas ūdensapgādes vietās, lai izvērtētu radona līmeni dzeramajā ūdenī. Iegūtos rezultātus par radona koncentrāciju konkrētās Latvijas vietās iespējams aplūkot kartē.

 

Savukārt LVĢMC uzturētajā Plūdu riska informācijas sistēmā Latvijas kartē iespējams aplūkot valsts nozīmes plūdu riska teritorijas. Lai iepazītos ar kartē izmantotajiem apzīmējumiem, noklišķiniet uz izvēlnes lapas augšējā labajā pusē.

 

Ja vēlaties iegūt datus par gaisa kvalitāti, sekojiet līdzi LVĢMC ikmēneša informācijai par gaisa kvalitāti Latvijas pilsētās.

Scroll Up