Uzņēmējdarbība

Darba aizsardzība

Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu, darba devējam ir pienākums veikt nodarbināto apmācību un instruktāžu darba aizsardzības jomā. Tāpat darbinieks jāapmāca sava amata pienākumu drošai veikšanai. Tiem darbiniekiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgi darba vides faktori, vai darbā ir īpaši apstākļi, ir jāveic Obligātā veselības pārbaude (OVP).

 

Uz OVP nosūta visas personas pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas atbilstoši visiem identificētajiem riska faktoriem, kuriem persona būs pakļauta. OVP mērķis ir darba ņēmēja veselības aizsardzība, un tā var būt var būt pirmreizēja, periodiska un ārpuskārtas. Pārbaudi veic arodslimību ārsts tiem darbiniekiem, kuru veselību var ietekmēt kaitīgie darba vides faktori un kuriem darbā ir īpaši apstākļi. Ja darbinieks ir nepilngadīga persona, viņam pirms darba attiecību uzsākšanas ir jāiziet medicīniskā apskate, ko veic ģimenes ārsts.

 

Saskaņā ar 2009. gada 10. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.219 periodisko OVP biežums var būt vienu reizi gadā, vienu reizi divos gados un vienu reizi trīs gados.

 

Lai darba vidē tiktu veikta darba vides iekšējā uzraudzība, Darba aizsardzības likums nosaka, ka darba devējs, ņemot vērā uzņēmumā nodarbināto skaitu un darbības veidu, izveido darba aizsardzības organizatorisko struktūru, norīkojot darba aizsardzības speciālistu/s. Darba devējs var apmācīt mācību centrā kādu no nodarbinātajiem, iegūt nepieciešamo izglītību un pats veikt darba aizsardzības speciālista pienākumus, vai noslēgt  līgumu ar darba aizsardzības pakalpojumu sniedzēju.

 

Visplašākā informācija un materiāli par darba aizsardzības jautājumiem ir pieejama tīmekļa vietnē stradavesels.lv, bet darba vides risku novērtēšanai var izmantot interaktīvo rīku OiRA dažādām nozarēm. OiRA (Online Interactive Risk Assessment) radīts, lai atvieglotu normatīvo aktu prasību izpildi, un ir interneta vietnē bāzēts interaktīvs rīks, kas ir īpaši piemērots mazajiem uzņēmumiem. 


Šobrīd latviešu valodā ir izstrādāti divpadsmit rīki –

  • darbam birojā,
  • izglītības iestādēm,
  • veikaliem,
  • lauksaimniecības uzņēmumiem,
  • uzkopšanas darbiem,
  • sabiedriskajā ēdināšanai,
  • viesnīcām un viesu mājām,
  • skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem,
  • uzņēmumiem, kas veic automobiļu apkopes un remontu,
  • būvdarbu veicējiem (darbiem telpās),
  • būvdarbu veicējiem (zemes darbiem),
  • būvdarbu veicējiem (darbiem ārpus telpām).
  • autotransportam,
  • ārstu praksēm,
  • aptiekām,
  • mežizstrādei;
  • sporta centriem;
  • kokapstrādei;
  • taksometru vadītājiem;
  • pārtikas ražošanai;
  • metālapstrādei;
  • apgērbu ražošanai;
  • aizsardzībai pret COVID-19 risku.

 

Šis rīks ir paredzēts, lai darba devējs varētu atpazīt savā darbavietā esošos darba vides faktorus un novērtēt, cik liels ir risks, ka nodarbinātie cietīs vai saslims darba vietā. Ar rīka palīdzību iespējams noteikt veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavot nepieciešamo dokumentāciju (darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumu plānu).

 

Konsultācijas gan darba tiesību, gan darba aizsardzības jautājumos sniedz Valsts darba inspekcija, un darba devējiem ir iespēja izmantot Valsts darba inspekcijas sagatavotos E-pakalpojumus.

Obligātā medicīniskā pārbaude

Uz pirmreizējo obligāto veselības pārbaudi (OVP) nosūta visas personas pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas atbilstoši visiem identificētajiem riska faktoriem, kuriem persona būs pakļauta. OVP mērķis ir darba ņēmēja veselības aizsardzība, un tā var būt var būt pirmreizēja periodiska un ārpuskārtas. Pārbaudi veic arodslimību ārsts tiem darbiniekiem, kuru veselību var ietekmēt kaitīgie darba vides faktori un kuriem darbā ir īpaši apstākļi. Ja darbinieks ir nepilngadīga persona, viņam pirms darba attiecību uzsākšanas ir jāiziet medicīniskā apskate, ko veic ģimenes ārsts.

 

Periodiskās OVP veic nodarbinātajiem periodiski. Periodisko OVP biežums var būt vienu reizi gadā, vienu reizi divos gados un vienu reizi trīs gados. To nosaka darba devējs, veicot darba vides riska novērtējumu. Vairāk par OVP lasiet Darba aizsardzības likumā un 2009. gada 10. marta Ministru kabineta noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”.

 

Kaut arī vairs nepastāv prasība nodrošināt darbiniekiem medicīniskās grāmatiņas, obligātā veselības pārbaude jāveic arī cilvēkiem, kas nodarbinātas darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai. Precīzāku informāciju par pārbaužu biežumu, apjomu un darbinieku grupām, kam pārbaudes jāveic, lasiet 2018. gada 24. jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr. 447 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība”.

Scroll Up