Ija Groza, Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore
Ārvalstīs dzīvojošie mūsu tautieši ļoti labprāt izmanto Latvijas piedāvātos e-pakalpojumus, lai sev interesējošos jautājumus atrisinātu, nedodoties uz Latviju. Taču nereti problēmas sagādā autentifikācijas rīku trūkums, jo lielai daļai ārvalstīs dzīvojošo nav eID kartes un pat ne konta kādā no Latvijas bankām, lai izmantotu internetbankas paroles.
Strādājot ar remigrācijas jautājumiem, nereti dzirdu no tautiešiem stāstus par to, ka pirms aizbraukšanas uz ārvalstīm eID neizmantoja vai arī tā tolaik bija izveidota, bet derīguma termiņš sen beidzies, e-paraksta piekļuves kodi pazuduši vai nav derīgi utt. Jaunu eID karti jeb personas apliecību var pieteikt vēstniecībā vai konsulārajos punktos, taču ne visi ir informēti par šādu iespēju, kā arī ne visi ir gatavi doties uz konkrēto pārstāvniecību, jo ir pietiekami lieli attālumi un izmaksas. Cilvēkam ir pase un par eID kartes priekšrocībām viņš pat nav informēts, jo līdz šim viņam to nav vajadzējis.
Tā nu cilvēks netiek pie e-pakalpojumu izmantošanas – nevar savlaicīgi adresēt iesniegumu skolai, bērnudārzam vai tamlīdzīgi. Aktuālais jautājums noteikti ir deklarētās dzīvesvietas paziņošana. Jā, to var izdarīt portālā Latvija.lv, taču, kā jau minēju – tautiešiem ārzemēs nav autentifikācijas rīku un līdz ar to viņiem nav iespēju attālināti nosūtīt iesniegumu par savu pašreizējo dzīvesvietu. No vienas puses – likums uzliek par pienākumu paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, ka ilgstoši dzīvosi ārpus valsts, no otras puses – daudziem to ir sarežģīti vai pat neiespējami izdarīt.
Nevajag pārliecināt, vajag parādīt ieguvumus
Pasaulē viss mainās un attīstās! Mēs taču sen vairs ziņu cits citam nenododam zīmējumos akmenī vai klintīs, nerakstām ar spalvu un tinti, ziņas nesūtam ar pasta baložiem vai vēstnesi. Tālsarunu pieteikšana un skaļās tālsarunas centrālē šobrīd ir pagātne, bet savulaik tas viss šķita pats par sevi saprotams. Tieši tāpat šobrīd – par pašsaprotamām lietām pamazām kļūst e-pakalpojumi un e-paraksts.
Vienmēr būs cilvēki, kuri nekad nelietos e-parakstu dažādu iemeslu dēļ. Tos, manuprāt, nav vērts pārliecināt par pretējo. Bet šaubīgos, kuri labprāt darītu, bet, iespējams, baidās – tiem ir jārada pārliecība par elektronisko rīku lietderību un efektivitāti, jārāda iespējas, ko tie sniedz. Nereti labi nostrādā arī paradumu maiņas veicināšana, proti – kad kādu pakalpojumu var saņemt tikai elektroniski, kā tas ir, piemēram, Lauku atbalsta dienestā, kas pieteikumus pieņem tikai digitālā veidā. Lielākoties visi, kam nepieciešams sadarboties ar šo iestādi, jau sen ir apguvuši gan elektronisko dokumentu iesniegšanu, gan dokumentu parakstīšanu ar e-parakstu un citas vajadzīgās darbības.
Dzīves situāciju apraksti – lielisks palīgs e-pakalpojumu lietotājiem
Kopumā skatoties – remigranti vai potenciālie remigranti no pakalpojumu saņemšanas vai pieprasīšanas viedokļa ir tādi paši Latvijas valstspiederīgie, tikai viena konkrēta mērķa grupa ar mazliet niansētāku specifiku.
Gatavojot individualizētos piedāvājumus klientiem, es bieži atsaucos un aicinu viņus izmantot vietni daridigitaliarhivs.lv un tajā esošos dzīves situāciju aprakstus. Tur apkopotā informācija ļoti atvieglo manu darbu, jo viss ir cilvēkiem saprotamā valodā. Nereti klienti ir patīkami pārsteigti par šādu informācijas apkopojumu un aprakstu, jo iepriekš par to nav bijuši informēti.
*Kopš programmas darbības sākuma, 2018. gada aprīļa, par digitālajiem aģentiem kļuvušas vairāk nekā 3700 personas – bibliotekāri, skolotāji, valsts un pašvaldību iestāžu, tai skaitā Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts izglītības un satura centra, Uzņēmumu reģistra u.c. iestāžu speciālisti. Digitālo aģentu kartē varat uzzināt, kuru iestāžu darbinieki kļuvuši par digitālajiem aģentiem.