Santa Soida
Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijas galvenās administratores vietniece, kvalitātes sistēmas vadītāja.
Digitalizācija strauji ienāk dažādās dzīves jomās – arī tajās nozarēs, kuras drīzāk asociējas ar roku vai smagās tehnikas darbu. Ikviena jauna būvniecības iecere Latvijā ir reģistrējama tikai digitāli Būvniecības valsts kontroles biroja pārziņā esošajā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Tā nepieciešama visiem, kas piedalās būvniecības procesā, un ļauj pārraudzīt ne tikai būvniecības norisi, bet arī darba drošību, nodokļu samaksu, patērētāju tiesību aizsardzību un citas jomas. Savukārt Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijai BIS ir neatsverams palīgs būvspeciālistu sertificēšanā.
Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijai (LBS BSSI) Ekonomikas ministrija ir deleģējusi būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un uzraudzību tādās darbības sfērās kā ēku konstrukciju projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, ceļu, projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, tiltu projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, kā arī inženierizpētē. LBS BSSI kā viena no lielākajām būvspeciālistu sertifikācijas institūcijām ir piešķīrusi ap 5600 sertifikātu, no kuriem šobrīd aktīvi ir 4300 sertifikātu. LBS BSSI, pirmkārt, novērtē kompetenci un piešķir sertifikātus jaunajiem būvspeciālistiem, otrkārt, veic regulārās un padziļinātās pārbaudes jau sertificētiem būvspeciālistiem un, treškārt, izvērtē sūdzības par būvspeciālistu profesionālās darbības iespējamajiem pārkāpumiem. Vēl nesenā pagātnē šis darbs nozīmēja milzīgas dokumentu grēdas. Šodien tas nav iedomājams bez digitalizācijas sniegtās palīdzības – Būvniecības informācijas sistēmas (BIS).
BIS sākām izmantot vieni no pirmajiem: sākotnēji sistēmā tapa tieši sertifikācijas sadaļa, kaut arī šodien to dažādām vajadzībām lieto būvvaldes, tehnisko noteikumu izdevēji, kontrolējošās institūcijas, ēku īpašnieki, pārvaldnieki un pilnvarotās personas, būvuzņēmēji, būvinspektori, energoauditori, būvuzņēmumu darbinieki, kas strādā objektos, neatkarīgie eksperti u. c. – kopumā apmēram 110 000 sistēmas lietotāju. Būtībā jau kopš 2019. gada oktobra viss būvniecības process no ieceres līdz būves nodošanai ekspluatācijā ir digitalizēts, un šobrīd turpinām aktīvi iesaistīties sistēmas pilnveidošanas darbos.
Ja salīdzinām to, kāda BIS bija pirms pieciem gadiem un kāda tā ir tagad, jāteic, ka sistēma ir ļoti attīstījusies, pat visas Eiropas mērogā izvirzot Latviju vienā no pirmajām vietām būvniecības informācijas sistēmu digitalizācijā. Ieskatam: agrāk visa dokumentācija tika gatavota un uzglabāta arhīvā papīra formātā – tās bija patiešām milzīgas papīru grēdas – un prasīja daudz laika, lai eksperti to visu izskatītu un izvērtētu. BIS priekšrocības pilnā apmērā novērtējām, sākoties Covid-19 pandēmijai, kad viss darbs pārcēlās uz attālinātu vidi. Mums tas izrādījās ļoti vienkārši. Ja būvspeciālists vēlas iegūt sertifikātu, viņš autorizējas sistēmā, kur noteiktā laika periodā apkopo savu pieredzi, informāciju par izglītību un nepieciešamo dokumentāciju; sertifikācijas eksperts izvērtē sistēmā ievietoto informāciju un sagatavo atzinumu, un, ja tas ir pozitīvs, mēs atkal, izmantojot sistēmu, uzaicinām pretendentu uz eksāmenu; pēc eksāmena nokārtošanas mēs sistēmā sagatavojam, parakstām un nosūtām lēmumu, un šī informācija automātiski parādās arī publiskajā vidē.
Tas nav tikai laika, papīra un cilvēkresursu ietaupījums, bet arī iespēja daudz ātrāk un ērtāk saņemt pakalpojumu un visu sertifikācijai nepieciešamo informāciju, jo BIS ir savienota ar citām valsts datubāzēm. Piemēram, mēs varam iegūt datus no Iedzīvotāju reģistra par būvspeciālista identitāti, apliecināt viņa izglītības diploma ticamību Valsts izglītības informācijas sistēmā, noteikt, vai pretendents nav sodīts par konkrētiem pārkāpumiem, kas liegtu viņu sertificēt, ielūkojoties Sodu reģistrā utt. BIS ļauj mūsu ekspertiem iegūt pilnu informāciju par būvspeciālistu profesionālo darbību, tajā skaitā par nodarbinātību visos būvobjektos, būvprojektu informāciju, būvniecības dokumentāciju, pilnu būvdarbu žurnāla informāciju. Paredzēts, ka mūsu institūcijai drīzumā tiks nodrošināta piekļuve arī vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzēm, kas atvieglos sertifikācijas iestādes ekspertu darbu, lai vieglāk varētu kontrolēt būvspeciālistu pienākumu izpildi. Tas savukārt ļauj ietaupīt ekspertu laiku un finansiālos resursus, jo vairs nav jādodas uz būvobjektu vai būvvaldi, lai visas šīs detaļas pārbaudītu papīra formātā.
Dažkārt nācies dzirdēt, ka digitalizācijas procesi notiek straujāk, nekā lietotāju prasmes tiek tiem līdzi. Tomēr, vērtējot, vai būvniecības nozare ir gatava digitālajai pieejai un cik atvērti šādiem jauniem rīkiem ir būvspeciālisti, domāju, ka, tāpat kā citās jomās, cilvēkam pirmajā mirklī nav viegli izkāpt no savas komforta zonas. Taču, kad tas padarīts, ieguvumu ir daudz, daudz vairāk. Izteikti redzam, ka vieglāk pieņemt digitalizācijas procesus ir gados jaunākiem būvspeciālistiem, taču to pašu varētu teikt par internetbankas vai drošas elektroniskās autentifikācijas rīku lietošanu. Mēs esam gandarīti, ka arvien vairāk būvspeciālistu novērtē digitalizācijas priekšrocības būvniecības nozarē.
Ko BIS dod pārējai sabiedrībai? BIS publiskajā vidē iespējams iegūt ticamu informāciju par būvspeciālistam piešķirtajiem sertifikātiem, profesionālo pieredzi, sertifikātu statusu (vai sertifikāta darbība nav apturēta, vai ir bijuši profesionālie pārkāpumi), nodarbinātību pie būvkomersantiem. Īsāk sakot – vieglāk kontrolējamu un caurspīdīgāku būvniecības procesu norisi.
Sagaidām, ka nākotnē būs vēl citi sistēmas uzlabojumi – ideju sistēmas pilnveidošanai mums netrūkst. Kaut arī esam gandarīti par iespējām, ko tā sniedz jau tagad, gribētos, lai inovācijām, papildu jaudām un jaunām vajadzībām līdzekļi atrastos arī turpmāk un BIS kādu dienu varētu saukt par ideālu.
BIS pilnveide norit Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (2.kārta)” (vienošanās Nr. 2.2.1.1/19/I/005) ietvaros. Projekta ieviešanas darbi norisināsies līdz 2022. gada novembrim.