Darbs, pensijas

Diskriminācijas aizliegums

Diskriminācijas jeb atšķirīgas attieksmes aizliegumu pret cilvēkiem viņu rases, tautības, valodas, dzimuma, vecuma un citu apstākļu dēļ nosaka gan Latvijas Republikas Satversme, gan Darba likums. Jāņem vērā, ka diskriminācija daudzveidīga parādība, kuru ne vienmēr var viegli atpazīt.

Diskriminācija darbavietā

Darba likums  paredz, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu. Šīs tiesības  nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas — neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.

 

Diskriminācija aizliegta arī dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, it īpaši paaugstinot darbinieku amatā, nosakot darba apstākļus, darba samaksu vai profesionālo apmācību, vai kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī uzteicot darba līgumu.

 

Par diskrimināciju uzskatāma arī personas aizskaršana un norādījums to diskriminēt.

 

Tieša diskriminācija pastāv, ja attieksme pret personu saistībā ar tās piederību pie noteikta dzimuma, rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem  ir, bija vai var būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Mazāk labvēlīga attieksme grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma, vai atvaļinājuma bērna tēvam piešķiršanas dēļ uzskatāma par tiešu diskrimināciju atkarībā no personas dzimuma.

 

Netieša diskriminācija pastāv, ja šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas viena dzimuma personām, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi. Tas attiecināms arī uz darbiniekiem, raugoties no rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.

 

Ja tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums un aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas, darbiniekam papildus citām Darba  likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.

 

Jāņem vērā, ka darba devējs drīkst vaicāt par sodāmību, ja iepriekšējai sodāmībai attiecībā uz veicamo darbu varētu būt būtiska nozīme.

 

Ja Jums nepieciešama izziņa par savu sodāmību, to varat ērti pieprasīt un saņemt portālā Latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu “Izziņas pieprasīšana par fiziskas personas sodāmību”.  Izpildot pakalpojumu, jāveic apmaksa. Ar e-pakalpojuma izpildes soļiem iepazīstieties video.

 

Atšķirīga attieksme pieļaujama tikai gadījumāja piederība pie noteikta dzimuma rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums, kas ir samērīgs ar tā rezultātā sasniedzamo mērķi. Savukārt, ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, vai arī to, ka darbinieka piederība pie noteikta dzimuma, rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.

 

Plašāk par atšķirīgas attieksmes aizlieguma principa pārkāpumiem var lasīt Darba likuma 29., 32., 34., 48., 60. un 95 pantā.

 

Par atšķirīgas attieksmes aizlieguma principa pārkāpumiem darba attiecībās Jums ir tiesības iesniegt sūdzību Valsts darba inspekcijā (VDI). To visērtāk izdarīt elektroniski, portālā Latvija.lv izmantojot bezmaksas e-pakalpojumu “Iesniegums Darba inspekcijai un Darba inspekcijas atbildes saņemšana”.

 

 

Ja ar darba devēju nav iespējams panākt vienošanos par atšķirīgas attieksmes izbeigšanu, tad Jūs kā darbinieks varat vērsties tiesā:

 

  • Iesniedzot prasības pieteikumu pilsētas/rajona tiesā, kā pamatojumu norādot – Darba likuma attiecīgās normas un faktus, kas liecina, ka varētu būt noticis atšķirīgas attieksmes aizlieguma principa pārkāpums;
  • Par prasības pieteikuma iesniegšanu valsts nodeva nav jāmaksā.
Scroll Up