E-rīki jeb ceļvedis e-pakalpojumu lietošanā

Katram dzīvē rodas situācijas, kad to risināšanai ir nepieciešams izmantot valsts vai pašvaldību sniegtos pakalpojumus. Būtiski, lai dzīves situāciju varētu atrisināt ātri, ērti un vienkāršā veidā. Pašlaik Latvija.lv ir pieejami vairāk nekā 500 valsts un pašvaldību izstrādāti e-pakalpojumi, kas ļauj iestāžu pakalpojumus saņemt attālināti ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību. Iedzīvotājam ir nepieciešams tikai dators, internets un identifikācijas līdzeklis, lai autorizētos e-risinājuma izmantošanai.

Vietnes e-pakalpojumu lietošanai

Ne vienmēr ir vienkārši atrast nepieciešamo e-risinājumu konkrētajai dzīves situācijai. Tāpēc Latvija.lv un mana.latvija.lv portālā tiek izstrādāti dzīves situāciju apraksti, lai  palīdzētu orientēties plašajā piedāvājumā,  kā arī sniegtu informāciju vienkāršā un saprotamā veidā.  Iedzīvotājiem nav jāpārzina katrs e-pakalpojums un iestāde, kas to nodrošina, vai jāiegaumē, cik un kādi e-pakalpojumi ietilpst katrā dzīves situācijā, bet jāspēj ērti atrast informāciju, lai atrisinātu savu dzīves situāciju.

Portāls Latvija.lv un e-pakalpojumi

Portāls Latvija.lv ir vietne, kuras mērķis ir nodrošināt ērtu piekļuvi informācijai par valsts un pašvaldības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī e-risinājumiem. Portālā esoša informācija ir apkopota kataloga formā, kas ļauj interesentiem atrast sev nepieciešamo informāciju par valsts un pašvaldību iestāžu sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem, to pieprasīšanas un saņemšanas veidiem, ar pakalpojumiem saistītajiem maksājumiem un pakalpojumu aprakstiem. Elektronizēti pakalpojumi ietver saiti uz pakalpojuma saņemšanas resursu. Portālu uztur Valsts reģionālās attīstības aģentūra, bet tā saturu nodrošina iestādes, kuras centralizētajā katalogā ievieto un uztur informāciju par saviem pakalpojumiem.

E‑pakalpojumi ir alternatīva pakalpojumu sniegšanai klātienē. Piemēram, klientam ir iespēja iesniegt iesniegumu kādā valsts vai pašvaldības iestādē, neapmeklējot to klātienē. E‑pakalpojumu izmantošana ir ērta, jo jebkurš datora un interneta lietotājs var pieprasīt e-pakalpojumu sev izdevīgā brīdī, neatkarīgi no iestādes darba laika.

E-pakalpojumu veidi

Pēc e-pakalpojumu funkcionalitātes izdala trīs veidu e-pakalpojumus:

  • informatīvie – e-pakalpojumi, kas nodrošina iespēju iedzīvotājiem tiešsaistē iegūt iestādes rīcībā esošu informāciju, ar kuru iedzīvotājam ir pienākums vai tiesības iepazīties. Piemēram, pakalpojums “Manā īpašumā deklarētās personas”;
  • transakciju – e-pakalpojumi, kas aizstāj administratīvas procedūras veikšanu klātienē. Pakalpojums, kas ierosina un/vai īsteno iestāžu rīcību kāda lēmuma pieņemšanā attiecībā uz personu vai personu grupu (piem., licences izsniegšana, pabalsta piešķiršana u.c.). Klients tiek informēts par to, ka pakalpojuma rezultāts ir gatavs un par pakalpojuma saņemšanas iespējām, piemēram, saņemt pakalpojuma rezultātu elektroniski, klātienē vai pa pastu. Viens no šāda veida e-pakalpojumiem ir “Pieteikšanās personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai”;
  • līdzdalības – e-pakalpojumi, kas iedzīvotājam ļauj tieši iesaistīties valsts vai pašvaldību darba procesos (piem., iedzīvotāju aptaujas, iespēja iepazīties ar likumprojektiem to sagatavošanas gaitā, izteikt savu viedokli u.tml.). Viens no šāda veida e-pakalpojumiem ir “Parakstīšanās par vēlētāju iniciatīvām”.

Personas identitātes apliecināšana

Lai izmantotu e-pakalpojumus, nepieciešams apliecināt lietotāja identitāti. Izplatītākie personas identitātes apliecināšanas līdzekļu veidi Latvijā:

  • iestāžu uzturētās identifikācijas sistēmas – iestādes klientu identifikācijai savās informācijas sistēmās (IS) izveido īpašu konkrētai IS paredzētu risinājumu. Parasti šādos risinājumos lietotājs tiek identificēts ar lietotāja vārdu un paroli, piemēram, Valsts ieņēmuma dienesta Elektroniskā deklarēšanās sistēma;
  • internetbanku identifikācijas risinājums – identifikācijas veids tehnoloģiski ir balstīts uz internetbanku nodrošināto identifikācijas mehānismu, kuru savietojot ar iestāžu informācijas sistēmām, iespējams nodrošināt lietotāju atpazīšanu un piekļuvi iestāžu pakalpojumiem un informācijai. Svarīgi ir zināt, ka iestādes šajā procesā nesaņem nekādu informāciju par personas lietotājvārdu un paroli internetbankā;
  • elektroniskā identifikācijas karte (eID) – identifikācijas veids izmanto personas apliecībā jeb elektroniskajā identifikācijas kartē (eID) iekļauto identifikācijas sertifikātu. eID karte nodrošina vizuālo personas identifikāciju un autentifikāciju arī elektroniskajā vidē, kā arī efektīvākā veidā ir izmantojama elektroniskajā vidē, lai saņemtu e-pakalpojumus un lietotu tajā iekļauto e-parakstu saskarsmē ar valsts un pašvaldību iestādēm. Patlaban tas ir viens no drošākajiem identifikācijas veidiem elektroniskajā vidē.

Lai nodrošinātu personu identificēšanu iestāžu tīmekļa vietnēs, iestādēm ir iespēja izmantot jau gatavu identifikācijas moduli, ko nodrošina elektronisko pakalpojumu koplietošanas platforma.

Personas elektronisko identifikāciju Latvijā regulē Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums.

Pēc autentifikācijas jeb “pierakstīšanās sistēmā” pati sistēma veic autorizāciju, t.i., nosaka, cik lielā apmērā un kādai informācijai lietotājam ir tiesības piekļūt, un kādas darbības lietotājs drīkst veikt.

Jāatceras, ka, saņemot eID karti, iedzīvotājs apņemas nenodot citai personai savus autentifikācijas līdzekļus jeb paroles eID lietošanai.

Pirms jebkura pakalpojuma uzsākšanas persona apliecina, ka ir atbildīga par patiesas informācijas sniegšanu. Tādēļ ikviens aicināts glabāt savus piekļuves datus atbildīgi un nedot citiem savu elektronisko identifikācijas karti (eID), PIN kodus un citu informāciju, kuru citi lietotāji varētu izmantot personai kaitējošām darbībām.