Edmunds Beļskis: Atvērtie dati un digitālie pakalpojumi – zināšanu un inovāciju virzītāji

Edmunds Beļskis: Atvērtie dati un digitālie pakalpojumi – zināšanu un inovāciju virzītāji

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Edmunds Beļskis

Digitālās transformācijas laikmetā efektīvi valsts e-pakalpojumi un valsts pārvaldes dati ir atslēga uzņēmējdarbības un inovāciju attīstībai, konkurences priekšrocība gan nacionālā, gan globālā līmenī. Tāpat kā privātajā sektorā, arī valsts pārvaldē digitālās transformācijas procesā būs vēl dziļāk jāintegrē ciparu tehnoloģijas, kā arī jāpilnveido uz pārmaiņu vadību un inovācijām orientēta darba kultūra.

Jaunākie pētījumi liecina, ka Latvija ir apsteigusi Eiropas Savienības vidējos rādītājus atvērto datu atkal-izmantošanas indeksā un ierindojas augstajā 12. vietā, jo strauji sasniegusi progresu atvērto datu jomā, pāris gadu laikā paceļoties no 28. vietas. Mēs arī esam starp tām ES valstīm, kas ar ļoti lielu interesi gaida publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas direktīvas grozījumu spēkā stāšanos, kas būtiski paplašina redzējumu par datu kopām, kas valstij jānodod sabiedrībai bez maksas. Tas, manuprāt, ļaus Latvijas valsts pārvaldei ne tikai kļūt vēl atvērtākai iedzīvotājiem un uzņēmējiem, bet arī kopīgi diskutēt un lemt par datiem, kuru pieejamība ir svarīga jaunu zināšanu un iespēju radīšanai gan individuālā, gan uzņēmumu līmenī.

Jāapzinās, ka tehnoloģiju attīstība mūsdienās virzās pa eksponenciālu līkni un vairs nepietiek, ka esam bijuši aktīvi un labi pastrādājuši pērn. Ja nebūsim šogad vēl ātrāki, tad jau nākamgad būsim atpalicēju pulkā. Eiropas Komisijas publicētajā jaunākajā elektroniskās pārvaldes attīstības pētījumā eGovernment Benchmark vadošo valstu lokā esam ierindoti, pateicoties publisko pakalpojumu ērtai pieejamībai un izmantošanai digitālā vidē. Bet publisko pakalpojumu pieejamībā tiešsaistē Latvija 34 valstu konkurencē ir labāko astotniekā. Pētījumā norādīts, ka Latvijai kopā ar Maltu, Igauniju, Austriju un Dāniju ir izdevies publiskos pakalpojumus padarīt pieejamus tiešsaistē un ērti lietojamus mobilajās ierīcēs, fokusējoties uz pakalpojumu lietotājiem – iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Lai arī dati, kas mūsdienās tiek saukti gan par «XXI gadsimta naftu», gan «mūsdienu zeltu», ir vērtība pati par sevi, bez prasmēm tos izmantot nav diez ko derīgi. Tāpat ir arī ar valsts sniegtajiem pakalpojumiem, it īpaši elektroniskajā vidē. To atdeve un efektivitāte pieaug ar katru jaunu lietotāju, atrisinātu jautājumu, ietaupītu minūti vai papīra loksni. Tāpēc mūsdienīgai valsts pārvaldei ir jābūt proaktīvai, tādai, kas ne tikai saprot iedzīvotāju un uzņēmēju aktuālās vajadzības, bet spēj piedāvāt arī risinājumus. Turklāt inovatīvus un uz nākotni vērstus, bet vislabāk tādus, par kuriem neviens vēl pat nav aizdomājies.

Iespējams, skeptiķi teiks, – kam mums ieguldīt naudu pakalpojumos vai datu atvēršanā, kurus neviens neizmanto vai pašlaik izmanto neliels skaits cilvēku. Manuprāt, atbilde ir skaidra, bet ne vienkārša. Visam, ko mēs darām un veidojam, ir jābūt ar skatu nākotnē, nevis tagadnē vai, vēl sliktāk, – pagātnē. Mēs veidojam nākotnes digitālās Latvijas ekosistēmu, kas būs par pamatu turpmākai digitālās ekonomikas attīstībai, tajā skaitā IKT jomas, kurā mēs būvējam infrastruktūru un radām digitālos risinājumus, domājot par pakalpojumiem un produktiem, kas vēl tikai taps. Vairākās jomās nākotnes vajadzības mēs dažkārt varam nojaust vai iedomāties, tāpēc veidojam risinājumus maksimāli atvērtus un adaptīvus mūsdienu mainīgās pasaules prasībām. Protams, ka mēs pašlaik nespējam paredzēt visas, piemēram, 5G, mākslīgā intelekta vai atvērto datu pielietošanas iespējas, bet ir skaidrs viens – mums vispār nebūs nekādu iespēju, ja par šo nedomāsim un nestrādāsim jau tagad. Jo inovācijas nerodas tukšā vietā un bezdarbībā. Būtiski ir saprast, ka jauno tehnoloģiju ieviešana valsts pārvaldē prasa arī inovatīvus un efektīvus valsts IKT saimniecības pārvaldības modeļus. Tas sevī ietver gan administratīvo pārraudzību par IT personālu, gan IT sistēmām un tehnoloģijām, kas tiek attīstītas. Kā arī ir nozīmīgi turpināt vienotās valsts IKT arhitektūras attīstību un koplietošanas risinājumu centralizāciju. Tādu, kas ļaus iedzīvotājiem un uzņēmējiem automātiski apmainīties ar informāciju ar valsts iestādēm, piemēram, pārskatu iesniegšana, e-rēķini un e-iepirkumi. Tāpat visur, kur tas ir lietderīgi, valsts pakalpojumiem jābūt pieejamiem, izmantojot sistēmsaskarnes, – lai nodrošinātu efektīvu automatizējamu sadarbību ar biznesa rīkiem, piemēram, grāmatvedības un lietvedības.

Bet pats galvenais – mums ir jānodrošina proaktīva iedzīvotāju un uzņēmēju informēšana par iespējām, ko valsts un tehnoloģijas tiem piedāvā. Piemēram, proaktīvi atgādinājumi – pakalpojumi, kas informē iedzīvotājus vai uzņēmējus par to pienākumiem vai, tieši pretēji, – iespējām un pakalpojumiem, kas tiem ir pieejami un pienākas.

Tāpēc, ja mēs vēlamies būt patiesi digitāla un ekonomiski attīstīta valsts, tad visiem – gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē – ir «jāatloka piedurknes» un kopā mērķtiecīgi jāīsteno valsts digitālā transformācija.

Viedoklis publicēts 2018. gada 6. decembra laikrakstā “Dienas Bizness”

 Integrētās mācību un komunikācijas aktivitāšu programmas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” ietvaros tiek organizēti sabiedrības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas un uzvedības maiņas veicināšanas pasākumi. Programmas koncepcija paredz integrētu pieeju – fokusēties uz 50 dzīves situāciju komunikāciju un mācīšanu, lai pēc paredzēto aktivitāšu īstenošanas, sabiedrība spētu atpazīt dzīves situācijas, kuras ir iespējams atrisināt vienuviet internetā – portālā Latvija.lv. Nozīmīgākā programmas sastāvdaļa ir mācības, kuru rezultātā tiks sagatavoti 6000 digitālie aģenti: valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, tostarp valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbinieki, kā arī bibliotekāri, skolotāji un žurnālisti. Digitālie aģenti konsultēs sabiedrību par e-pakalpojumu izmantošanu dažādās dzīves situācijās un drošu darbošanos internetā. Plašāka informācija par mācībām un to norisi pieejama portāla Latvija.lv atbalsta vietnē – https://mana.latvija.lv/.

 

 

Pasākums ir finansēts no Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta Nr. Nr.2.2.1.1/16/I/001 “Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma” .

Scroll Up