Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
Konferences dalībnieki prezentācijās un diskusijās norādīja, ka viens no veiksmīgas digitializācijas stūrakmeņiem ir uzdrīkstēšanās un ambīcijas kļūt par globālās ekonomikas dalībniekiem. Savukārt, lai digitālo risinājumu ieviešana uzņēmumos būtu veiksmīga, gan pašam uzņēmējam, gan darbiniekiem ir jāizprot ieguvumi, ko sniedz tehnoloģijas. Ieviešot inovācijas, ir jāspēj uzņēmējdarbības procesi pielāgot jaunajai situācijai un jābūt gataviem pārmaiņām ne tikai tehnoloģiskajā procesā, bet arī domāšanā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs uzsvēra, ka “mazi un vidēji uzņēmumi ir Latvijas ekonomikas mugurkauls. 99% no visiem uzņēmumiem ir tieši mazie un vidējie uzņēmumi un tie nodarbina vairāk nekā pusi strādājošo. Lai tie spētu augt, attīstīties un pielāgoties mūsdienu pasaules izaicinājumiem, ir nepieciešama digitālā transformācija. MVU konkurētspējas palielināšana ir viena no ministrijas prioritātēm, piemēram, ir uzsākts INTERREG sadarbības projekts “Biznesa vides digitālā transformācija”. Tā ir viena no aktivitātēm, kas palīdz MVU piekļūt starptautiskiem zināšanu tīkliem un stratēģiskajiem resursiem. Turpināsim aktīvi meklēt dažādus risinājumus, lai atbalstītu pašmāju uzņēmējus gan vietējā, gan globālajā tirgū.”
Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis norādīja, ka nākotnē digitālās inovācijas centriem būs izšķiroša loma industrijas, zinātnisko institūciju un valsts pārvaldes institūciju sadarbībā. Veidojot šādus centrus, Latvijai piemīt zināmas dabiskas priekšrocības, jo esam neliela valsts un sadarbības tīkli ir kompakti un viegli sasniedzami. Savukārt izaicinājums – šādos inovāciju centros apvienot pēc iespējas vairāk dažādas kompetences, kas ne vienmēr izdodas tieši tā paša iemesla dēļ, proti – tādēļ, ka esam neliela sabiedrība un specifiskās nozarēs zinošu speciālistu skaits ir ļoti mazs.
Gan uzņēmumu, gan VARAM pārstāvji uzvēra, ka digitalizācija paver iespējas datos balstītai lēmumu pieņemšanai. Atvērtie dati ir viens no potenciāli svarīgākajiem datu avotiem. Lai pilnībā īstenotu šo potenciālu, atvērto datu publicēšanai ir jābūt jēgpilnai un tiem jābūt pieejamiem patērētājiem ērtā veidā.
Digitālo produktu izstrādei un ieviešanai ir nepieciešamas atbilstošas zināšanas. Konferences ekspertu vidū izvērsās aktīva diskusija par iespējām sagatavot atbilstošus speciālistus. Eksperti uzsvēra gan nepietiekamo finansējumu izglītībai, gan paaudžu maiņas un patērētāju gaidu ietekmi uz digitālo produktu attīstību un ieviešanu.
Konferenci “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?” rīkoja Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar VARAM, Ekonomikas ministriju, Pārresoru koordinācijas centru un biedrību “Latvijas Formula 2050”.