Latvijas sabiedrībai un uzņēmējiem aktīvāk jāizmanto digitālās prasmes, lai veicinātu uzņēmējdarbības efektivitāti un produktivitāti, un digitālās sabiedrības izveidi, uzskata eksperti, kuri piektdien, 14.jūnijā, pulcējās diskusijā “Latvija Eiropā – atbalstāms reģions vai inovāciju lielvalsts”.
Diskusijā par inovācijām, eksportu un Latvijas nākotni piedalījās vairāki uzņēmēju, banku, augstskolu un ministriju pārstāvji. Klātesošie diskutēja par Latvijas ilgtermiņa attīstības iespējām IKT nozarē, un to vai šai nozarei ir potenciāls kļūt par Latvijas galveno eksporta produktu. Prezentētie dati atklāja IKT nozares eksporta pieaugumu pēdējo piecpadsmit gadu laikā, kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, kas rosināja jaunas sarunas par IKT nozares attīstību un iespējamo balstu Latvijas izaugsmē.
Kā diskusijā norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Edmunds Beļskis, no valsts puses tiek darīts viss, lai izveidotu efektīvu e-pārvaldi, kas būtu atvērta gan uzņēmējiem, gan ikvienam iedzīvotājam. Kā piemēru viņš minēja Eiropas Komisijas veidoto Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI), kurā Latvija turpina kāpumu tiešsaistē sniegto publisko pakalpojumu rādītājos, sasniedzot 7.vietu un uzlabojot savu pozīciju par divām vietām, salīdzinot ar 2018.gadu.
“Iedzīvotāji jau daudzus gadus ikdienā lieto internetbanku, Elektroniskās deklarēšanas sistēmu vai citus e-pakalpojumus saziņai ar valsti. Līdz ar to jāsecina, ka prasmes izmantot tehnoloģijas mums ir, kuras būtu daudz plašāk jāizmanto uzņēmējdarbības efektivitātei un produktivitātei,” sacīja E. Beļskis.
Viņa teikto papildināja Ziemeļeiropas Forsaita institūta valdes loceklis Ivars Namatēvs, uzsverot, ka “no digitalizācijas mēs nekur neaiziesim un mēs ar to saskarsimies arvien vairāk. Tā būs mūsu bērnu nākotne, tas vienkārši ir jāizmanto”. “Pagātne ir pagātne. Izmantojot datus no pagātnes, mēs ļoti sevi ierobežojam. Bet, ja mēs runājam par nākotni – tur ir ļoti daudz iespēju. Manuprāt, galvenais motīvs ir savstarpējā sadarbība, mums jāsaprot, ka esam viena sabiedrība,” sacīja I. Namatēvs.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs Jānis Endziņš savukārt nosauca Latviju par “plānu lielvalsti”, kurā ir “sagatavotas kaudzes ar plāniem, taču neviens pēc tiem nedzīvo, turklāt šādā formātā tās savā starpā traucē viena otrai, nevis papildina”. “Mums faktiski ir jāieliek ilgtermiņa vīzija, un viens vidēja termiņa plāns. Un tad jau mēs varam sākt ar to, ko mēs izvēlamies kā prioritātes – kas ir tās nozares, kuras mēs attīstām, un ko vispār darām,” sacīja J. Endziņš. Viņaprāt, svarīgi ir tuvāko 10-15 gadu laikā Latvijā fokusēties, kā paaugstināt dzīves līmeni, lai tas izlīdzinātos vismaz ar Eiropas vidējo. Kā viens no instrumentiem tika izcelta nepieciešamība pārskatāmā laikā būtiski pavairot eksporta spēju un produktīvu uzņēmumu skaitu.
AS “SEB banka” inovāciju vadītājs Kārlis Karolis par vienu no pirmajām lietām, kas būtu jāatrisina, minēja uzņēmumu spēju savstarpēji sadarboties, jo tādējādi iegūst visi. Viņš arī norādīja, ka jāveido vienota izpratne par jēdzienu “inovācija”, jo “šobrīd katrā uzņēmumā to izprot savādāk”. Bankas speciālists minēja piemērus, ka nereti, satiekoties ar jaunajiem uzņēmējiem, nākas secināt – viņiem ir vairākas lieliskas idejas, bet nav absolūti nekādas izpratnes, ko ar tām darīt. Līdz ar to inovāciju veicināšana vispirms jāsāk ar izglītošanu, mācot uzņēmējiem spēju radīt inovācijas.
Diskusiju organizēja Ziemeļeiropas Forsaita institūts ar mērķi veidot Latviju par inovāciju un tehnoloģiju līderi, kā arī veicināt izpratni un stimulēt lietot vismaz īstermiņa forsaita principus. VARAM kā vadošā e-pārvaldes iestāde ir ieinteresēta digitālo procesu attīstībā. Kā norāda diskusijas organizatori, tiks piedāvātas dažādas iniciatīvas, lai veicinātu digitālās inovācijas un digitālo tehnoloģiju izmantošanu, kā arī kompetenču centru izveidi Latvijas viedās specializācijas stratēģijas virzienos. DESI 2019.gada rezultāti rāda, ka integrētas digitālas politikas veidošana jāturpina, īpašu uzmanību pievēršot tām jomām, kas sniedz ieguldījumu digitālas ekonomikas un sabiedrības attīstīšanā.
Pasākuma laikā tika prezentēts arī Ziemeļeiropas Forsaita institūts, kas dibināts ar mērķi sekmēt ilgtermiņa domāšanu kā vienu no sabiedrības un tautsaimniecības attīstības instrumentiem. Diskusijas par Latvijas nākotnes attīstību institūts plāno organizēt regulāri, iesaistot dažādu nozaru ekspertus, uzņēmējus, zinātniekus u.c.