Izglītība

Finansiālais atbalsts

Studiju un studējošā kredīts

Studentiem ir pieejams trīs veidu finansiālais atbalsts: studiju un studējošā kredīts ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, kā arī komerckredīts. Šie kredīta veidi pieejami tiem studentiem, kas uzsāks studijas vai jau studē akreditētās studiju programmās:

  • studiju kredīts ir aizdevums no kredītiestāžu līdzekļiem, kas ir garantēts no valsts budžeta, Eiropas Savienības fondu vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem, lai segtu maksu par studijām;
  • studējošā kredīts ir aizdevums no kredītiestāžu līdzekļiem, kas ir garantēts no valsts budžeta, Eiropas Savienības fondu vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem, lai nodrošinātu studējošo sociālās vajadzības, piemēram, lai segtu īres, transporta u.c. izdevumus;
  • komerckredīts – kredītiestādes piedāvā kredītus gan pilna, gan nepilna laika studentiem akreditētā augstākās izglītības iestādē. Kredītiestāžu tīmekļa vietnēs ir pieejami kredītu kalkulatori, kas piedāvā aprēķināt pieejamā kredīta apjomu, ikmēneša procentus un atmaksas termiņa ilgumu. Komerckredīts ir piemērots studentiem, kuriem nav bijusi iespēja saņemt kredītu ar valsts vārdā sniegto galvojumu.

 

Studiju un studējošā kredīts ar valsts vārdā sniegtu galvojumu

 

Studiju kredīta (no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu) apmērs vienam studējošajam nepārsniedz noteikto maksu par studijām, un studējošā kredīta apmērs vienam studējošajam mēnesī Latvijas augstākās izglītības iestādēs nepārsniedz 80% no valstī noteiktās minimālās mēneša algas apjoma saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa noteikumiem Nr. 231 “Noteikumi par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem, kas ir garantēti no valsts budžeta līdzekļiem”.

 

 

Lai saņemtu kredītu, ir jāslēdz līgums ar kredītiestādi. Saskaņā ar kredīta ņēmēja un kredītiestādes noslēgto līgumu studiju kredītam paredzētās summas kredītiestāde ieskaita attiecīgās augstākās izglītības iestādes norēķinu kontā.

 

 

Studiju laikā (ieskaitot studiju pārtraukumu, kurš nav garāks par diviem akadēmiskajiem gadiem) studiju kredīts ir bezprocentu kredīts. Šajā laikā procentus maksā no valsts budžeta līdzekļiem. Studiju kredīta procentus sāk aprēķināt ar divpadsmito mēnesi pēc attiecīgās studiju programmas pabeigšanas, piemērojot kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolīto kredītiestādes procentu likmi euro. Studiju kredīta pamatsummu jāsāk atmaksāt ar divpadsmito mēnesi pēc attiecīgās studiju programmas pabeigšanas vai ar trešo mēnesi pēc kredīta ņēmēja izslēgšanas no studējošo saraksta.

 

 

Studējošā kredītam paredzētās summas katru mēnesi desmit mēnešus gadā (izņemot jūliju un augustu) ieskaita kredīta ņēmēja norēķinu kontā vai norēķinu kartes kontā.

 

 

Studējošā kredīta procentu likme kredīta ņēmējam ir kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolītā kredītiestādes procentu likme euro, savukārt, procentus sāk aprēķināt ar kredīta izmaksas dienu. Ja minētā likme attiecīgajā laikposmā ir augstāka par pieciem procentiem gadā, kredīta ņēmējs maksā piecu procentu likmi gadā. Starpība starp likmēm tiek segta no valsts budžeta līdzekļiem. Studējošā kredīta pamatsummu jāsāk atmaksāt ar divpadsmito mēnesi pēc attiecīgās studiju programmas pabeigšanas vai ar trešo mēnesi pēc kredīta ņēmēja izslēgšanas no studējošo saraksta.

 

 

Nosacījumi studiju un studējošā kredīta ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņemšanai

 

Uz kredīta saņemšanu Latvijas Republikā vai studijām ārvalstīs varat pretendēt, ja esat Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis, kā arī, ja esat Eiropas Savienības valstu pilsonis, kuram izsniegta reģistrācijas apliecība vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība, ja sekmīgi apgūstat valsts akreditētas studiju programmas (Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa noteikumi Nr. 231 “Noteikumi par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem, kas ir garantēti no valsts budžeta līdzekļiem”), par ko saistībā ar Latvijas Republikā apgūstamām studiju programmām iespējams pārliecināties Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras e-platformā. Latvijā Republikā saskaņā ar Augstskolu likumu akreditēta studiju programma ir noteiktam akreditētam augstskolas vai koledžas studiju virzienam atbilstoša studiju programma, kura attiecīgā studiju virziena novērtēšanas procesā atzīta par atbilstošu minētā likuma prasībām.

 

 

Detalizētāka informācija par Eiropas Savienības valstu pilsoņa reģistrācijas apliecību un pastāvīgās uzturēšanās apliecību pieejama Ministru kabineta 2011. gada 30.augusta noteikumos Nr. 675 “Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā”.

 

 

Studējošā kredītu var saņemt pilna laika studējošie, savukārt, studiju kredītu var saņemt gan pilna laika, gan nepilna laika (vakara, neklātienes, tālmācība jeb e-studijas) studējošie. Jāņem vērā, ka studiju un studējošā kredītus varat saņemt ne vairāk kā viena bakalaura grāda, viena maģistra grāda, viena doktora grāda vai augstākās profesionālās izglītības profesionālās kvalifikācijas un profesionālo grādu secīgai iegūšanai, kā arī ne ilgāk par attiecīgās studiju programmas apguvei paredzēto laiku. Studiju pārtraukums (akadēmiskais atvaļinājums) netiek ieskaitīts studiju programmas apguvei paredzētajā laikā.

 

 

Lai veiktu kredīta pieprasījumu studijām Latvijas Republikā, vērsieties savas augstākās izglītības iestādes kredītu piešķiršanas komisijā.

 

 

Kopš 2020. gada Latvijā tiek ieviests pilnveidots studiju kreditēšanas modelis, kura mērķis ir padarīt augstāko izglītību pieejamāku, atvieglojot kreditēšanas nosacījumus studentiem.

 

 

Izmaiņas, kas jāņem vērā:

  • jaunās studiju kreditēšanas sistēmas lielākā priekšrocība būs atceltā prasība par otru galvotāju;
  • galvojumu nodrošinās finanšu institūcija “Altum” portfeļa garantijas instrumenta veidā;
  • aizdevumus izsniegs vairākas kredītiestādes, savstarpēji konkurējot par pakalpojumu;
  • plānots noteikt vienkāršotas procedūras un iespēju kredītu saņemt maksimāli īsā termiņā, kā arī digitalizēt pakalpojumus: līgumu varēs slēgt arī attālināti, izmantojot e-parakstu. Detalizētāka informācija par e-parakstu pieejama dzīves situācijas aprakstā “Dokumentu parakstīšana ar drošu elektronisko parakstu”.

Stipendijas

Viens no finansiālā atbalsta veidiem, kas paredzēts studentiem, ir dažādas stipendijas – gan valsts budžeta stipendijas, gan mecenātu stipendijas. Students var pieteikties un vienlaikus saņemt gan valsts budžeta, gan mecenātu stipendiju.

Uz valsts budžeta stipendijas saņemšanu var pretendēt augstākās izglītības programmās studējošie, kuri uzņemti konkursa kārtībā un studē valsts finansētajās studiju vietās, kas sekmīgi noteiktajā termiņā nokārtojuši nepieciešamos pārbaudījumus, kā arī pilnībā ieguvuši attiecīgajam akadēmiskā gada semestrim paredzēto kredītpunktu skaitu.

 

 

Jāņem vērā, ka valsts budžeta finansētās stipendijas tiek piešķirtas prioritārā secībā saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumiem Nr. 740 “Noteikumi par stipendijām”. Ja diviem vai vairākiem studējošajiem, kuri pretendē uz minēto stipendiju, ir līdzvērtīgi sekmju un zinātniskās darbības rādītāji, augstākās izglītības iestādes stipendiju piešķiršanas komisija stipendiju vispirms piešķir:

  • personai ar invaliditāti;
  • bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
  • studējošajam no ģimenes ar trūcīgas ģimenes statusu;
  • studējošajam no daudzbērnu ģimenes;
  • studējošajam, kuram ir viens vai vairāki bērni.

Studenti var pieteikties arī mecenātu stipendijām. Augstskolas piedāvā mecenātu – fizisku un juridisku personu – piešķirtas stipendijas, kā arī dažādas mērķstipendijas. Informācija par stipendiju veidiem, pieteikšanās termiņiem un piešķiršanas nosacījumiem ir pieejama augstskolu tīmekļa vietnēs.

 

 

Latvija ir noslēgusi starpvaldību un starpresoru līgumus par sadarbību izglītībā un zinātnē, kas paredz arī stipendiju piešķiršanu Eiropas un citu pasaules valstu studentiem. Pamatojoties uz šiem līgumiem, Latvijas studenti var izmantot iespēju studēt, pētīt vai piedalīties vasaras kursos ārvalstīs. Jaunākie stipendiju piedāvājumi pieejami Valsts izglītības attīstības aģentūras tīmekļa vietnē, kā arī tie tiek publicēti Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļa vietnē.

Attaisnotie izdevumi saistībā ar augstāko izglītību

Viens no attaisnoto izdevumu veidiem saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 31.jūlija noteikumiem Nr. 336 “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem” ir izdevumi, kas saistīti ar augstākās izglītības iegūšanu. Izdevumi augstākās izglītības iegūšanai ietver arī izdevumus mācībām sagatavošanas nodaļās, izdevumus par sagatavošanas kursiem augstskolā, noteikto gada maksu izglītības iestādē vai mācību iestādē, maksu par pirmreizējiem un atkārtotiem eksāmeniem, maksu par pieteikšanos studijām. Ja izglītības izdevumu segšanai no valsts budžeta vai kredītiestādes esat saņēmis studiju kredītu, visu saņemtā kredīta apmēru attaisnotajos izdevumos par izglītības pakalpojumu izmantošanu jāiekļauj tajā taksācijas gadā, kurā saņemto studiju kredītu esat sācis atmaksāt.

 

 

Attaisnotie izdevumi tiek norādīti, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Detalizētāka informācija par attaisnotajiem izdevumiem un gada ienākumu deklarāciju, tās iesniegšanas procesu pieejama dzīves situācijas aprakstā “Kā iesniegt gada ienākumu deklarāciju?”.

Scroll Up