Lauksaimniecība

Lauksaimniecības zemes kopšana

Izciršana un uzturēšana

Ja Jūsu īpašumā ir zeme, kas reģistrēta kā lauksaimniecības zeme, un vēlaties no tās novākt koku vai krūmāju apaugumu, tad koki jācērt saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 3. punktu.  Atļauja ciršanai no Valsts meža dienesta par šādām aizaugušām platībām nav nepieciešama. Nav nepieciešama arī atļauja vai saskaņojums, lai aizaugošās lauksaimniecības zemēs cirstu kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem, kā arī lai cirstu augļu kokus un kokus, kas tieši apdraud cilvēku veselību un dzīvību, ja pirms tam veikta fotofiksācija.

 

Pašvaldības atļauja nepieciešama, ja kokus paredzēts izcirst ārpus meža zemēm, kas atrodas:

  • pilsētas un ciema teritorijā;
  • īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot aizsargājamo ainavu apvidus un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju neitrālo zonu;
  • teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi un tās aizsargjoslā;
  • parkā;
  • kapsētā;
  • alejā;
  • gar valsts un pašvaldību ceļiem;
  • ūdensobjektu aizsargjoslā;
  • Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;

un citos gadījumos, kas noteikti minēto noteikumu 4. punktā.

 

Lauksaimniecības zemes īpašnieks ir tiesīgs izcirst krūmājus, taču, ja krūmāju veido koki, un tas atbilst meža definīcijai, tad tas ir Meža likuma objekts, kuru uzrauga Valsts meža dienests, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā”.

 

Ja neesat pārliecināts un, lai izvairītos no iespējamiem riskiem, par plānoto rīcību būtu ieteicams konsultēties vietējā pašvaldībā, vai tuvākajā mežniecībā.

 

Ja koks ir sasniedzis dižkoka izmērus, tad šāda koka nociršana pieļaujama, ja tas kļuvis bīstams un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Sīkāka informācija par dižkokiem un to apsaimniekošanu pieejama Dabas aizsardzības pārvaldē.

Invazīvo augu sugu ierobežošana

Ja Jūsu īpašumā vai valdījumā atrodas zemes gabals, Jūsu atbildība ir ierobežot invazīvo augu sugu, kas ir Latvijas dabai neraksturīgas augu un dzīvnieku sugas, kas apdraud vietējās sugas un to dzīvotnes, rada ekonomiskus zaudējumus vai kaitējumu cilvēka veselībai un videi, izplatību – proti, iznīcināt un neļaut izplatīties invazīvo sugu augiem, ja tie sākuši augt Jūsu īpašumā. Sodu par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšanu nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.2 pants – par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu. Ministru kabineta 2008. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 559 “Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi” atsevišķi nosaka invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanu.

 

Augu aizsardzības likumā ir noteikta invazīvo augu sugu izplatības ierobežošana un izplatības apzināšana – 18.1 panta trešā daļa paredz, ka Latvijā ir aizliegts audzēt invazīvās augu sugas, un zemes īpašnieka vai valdītāja pienākums ir šo invazīvo sugu augus iznīcināt, ja tie izplatījušies zemē, kas atrodas viņa īpašumā vai valdījumā.

 

Informāciju par invazīvajām sugām, kuru izplatību būtu nepieciešams ierobežot, var iegūt Dabas aizsardzības pārvaldē.

Neapstrādāta lauksaimniecības zeme

Zemes īpašniekiem ir pienākums nodrošināt zemes izmantošanu atbilstoši zemes robežu plānā iezīmētajiem un portālā Kadastrs.lv reģistrētajiem zemes lietošanas veidiem. Tas, ka zeme ir aizaugusi ar kokiem un krūmiem, nozīmē, ka tā nav pienācīgi apsaimniekota un ir notikusi zemes transformēšanās citā zemes lietošanas veidā.

 

Zemes īpašniekiem ir vairākas iespējas turpmākai rīcībai (atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma nosacījumiem):

 

var būt aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju, līdz ar to, situācijās, ja īpašnieks vēlas mainīt zemes apsaimniekošanu aizsargājamās dabas teritorijās, pirms tam ieteicams sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldi un noskaidrot, vai nepastāv kādi ierobežojumi.

 

Zemes apsekošanu veic platībām, kas saskaņā ar Valsts zemes dienesta informāciju pēc zemes izmantošanas veida ir vismaz 1 ha.

 

Lauksaimniecības zemes īpašniekiem, kuri pēc 2014.gada 1.novembra nopirkuši zemi, bet trīs gadu laikā nebūs sākuši produkcijas ražošanu, tiks piemērots sods atkarībā no tā, vai zeme pirms tās iegādes bija pieteikta vienotajam platības maksājumam un vai atbildīgais ir fiziska vai juridiska persona.

 

Par lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsekošanu vairāk lasiet LAD vietnē.

Scroll Up