Lauksaimniecība un vide

Lauksaimniecības zemes kopšana

Izciršana un uzturēšana

Ja Jūsu īpašumā ir zeme, kas reģistrēta kā lauksaimniecības zeme, un vēlaties no tās novākt koku vai krūmāju apaugumu, tad koki jācērt saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 3. punktu.  Atļauja ciršanai no Valsts meža dienesta par šādām aizaugušām platībām nav nepieciešama. Nav nepieciešama arī atļauja vai saskaņojums, lai aizaugošās lauksaimniecības zemēs cirstu kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem, kā arī lai cirstu augļu kokus un kokus, kas tieši apdraud cilvēku veselību un dzīvību, ja pirms tam veikta fotofiksācija.

 

Pašvaldības atļauja nepieciešama, ja kokus paredzēts izcirst ārpus meža zemēm, kas atrodas:

  • pilsētas un ciema teritorijā;
  • īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot aizsargājamo ainavu apvidus un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju neitrālo zonu;
  • teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi un tās aizsargjoslā;
  • parkā;
  • kapsētā;
  • alejā;
  • gar valsts un pašvaldību ceļiem;
  • ūdensobjektu aizsargjoslā;
  • Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;

un citos gadījumos, kas noteikti minēto noteikumu 4. punktā.

 

Lauksaimniecības zemes īpašnieks ir tiesīgs izcirst krūmājus, taču, ja krūmāju veido koki, un tas atbilst meža definīcijai, tad tas ir Meža likuma objekts, kuru uzrauga Valsts meža dienests, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā”.

 

Ja lauksaimniecības zemes, kas ir aizaugusi ar krūmājiem, īpašnieks savā zemes vienībā plāno veikt meža inventarizāciju, tad aizaugušo platību vairs nevarēs attīrīt saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumiem Nr.309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”, jo aizaugums tiks konstatēts kā mežs un spēkā stāsies Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā

 

Ja neesat pārliecināts un, lai izvairītos no iespējamiem riskiem, par plānoto rīcību būtu ieteicams konsultēties vietējā pašvaldībā, vai tuvākajā mežniecībā.

 

Ja koks ir sasniedzis dižkoka izmērus, tad šāda koka nociršana pieļaujama, ja tas kļuvis bīstams un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Sīkāka informācija par dižkokiem un to apsaimniekošanu pieejama Dabas aizsardzības pārvaldē.

Invazīvo augu sugu ierobežošana

Attiecībā uz invazīvo augu un dzīvnieku sugām Latvijai ir saistoša Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību , Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumi Nr. 467 “Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas noteikumi”, Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumi Nr.468 “Invazīvo augu sugu saraksts” un Ministru kabineta 2008. gada 14. jūlija noteikumi Nr.559 “Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi”.

 

Latvijas zinātnieki ir izpētījuši, kuras svešzemju augu un dzīvnieku sugas ir invazīvas tieši Latvijā, kā arī šīm sugām ir izveidojuši faktu lapas, kuras pieejamas Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā. Ziņot par invazīvo augu un dzīvnieku sugu novērojumiem dabā var izmantojot sabiedriskā monitoringa veidni – Invazīvo sugu pārvaldnieks.

Neapstrādāta lauksaimniecības zeme

Zemes īpašniekiem ir pienākums nodrošināt zemes izmantošanu atbilstoši zemes robežu plānā iezīmētajiem un portālā Kadastrs.lv reģistrētajiem zemes lietošanas veidiem. Tas, ka zeme ir aizaugusi ar kokiem un krūmiem, nozīmē, ka tā nav pienācīgi apsaimniekota un ir notikusi zemes transformēšanās citā zemes lietošanas veidā.

 

Zemes īpašniekiem ir vairākas iespējas turpmākai rīcībai (atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma nosacījumiem):

 

Var būt aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju, līdz ar to, situācijās, ja īpašnieks vēlas mainīt zemes apsaimniekošanu aizsargājamās dabas teritorijās, pirms tam ieteicams sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldi un noskaidrot, vai nepastāv kādi ierobežojumi.

 

Zemes apsekošanu veic platībām, kas saskaņā ar Valsts zemes dienesta informāciju pēc zemes izmantošanas veida ir vismaz 1 ha.

 

Lauksaimniecības zemes īpašniekiem, kuri pēc 2014.gada 1.novembra nopirkuši zemi, bet trīs gadu laikā nebūs sākuši produkcijas ražošanu, tiks piemērots sods atkarībā no tā, vai zeme pirms tās iegādes bija pieteikta vienotajam platības maksājumam un vai atbildīgais ir fiziska vai juridiska persona.

 

Par lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsekošanu vairāk lasiet LAD vietnē.

Scroll Up