Tiesību aizsardzība

Mantojuma saņemšana

Situācijā, kad tuvinieks ir miris, paliek atklāts jautājums par tālāko rīcību ar mirušā mantu. Mirušā tuviniekiem šādā gadījumā būtu svarīgi zināt, vai aizgājējs ir paudis savu pēdējo gribu testamentā, vai arī spēkā ir mantojuma līgums. Atkarībā no tā notiek mantošana.

Mantojuma lieta

Lai sāktos mantošanas process, kādam no mantojuma pretendentiem jādodas pie zvērināta notāra, kurš uzsāks mantojuma lietu. Par mantojuma atklāšanās dienu uzskata dienu, kad iestājusies mantojuma atstājēja nāve. Līdz ar to mantojuma lietu pie notāra var uzsākt jau tūlīt pēc tam, kad saņemta miršanas apliecība. Mantojuma lietas uzsākšana ieteicama gada laikā pēc mantojuma atstājēja nāves. Pie notāra noskaidrosies, vai mirušais savu pēdējo gribu ir noformējis testamentā, mantojuma līgumā vai arī mantos likumiskie mantinieki.


Lai Jūs pēc tuvinieka nāves varētu pretendēt uz mantojumu, Jums vispirms jāsagatavo dokumenti, kas apliecina Jūsu mantošanas tiesības.


Mantojuma lietā nepieciešamo dokumentu sagādāšanu varat uzticēt arī zvērinātam notāram.


Ar mantojuma lietas uzsākšanu un norisi veicamās darbības iespējams veikt, izmantojot notāra pakalpojumus arī tiešsaistē portālā Latvijasnotars.lv.


Ja plānojat patstāvīgi sagādāt nepieciešamos dokumentus, sagatavojiet  iesniegšanai notāram tuvinieka miršanas apliecību, privāto testamentu, ja mirušais tādu ir atstājis (vairāk par šo testamenta veidu lasiet sadaļā “Mantojuma atstāšana”), publisko testamentu, ja mirušais tādu ir sastādījis (pieejams notāram Publisko testamentu reģistrā), laulības apliecību (ja esat mirušā laulātais) vai Jūsu dzimšanas apliecību (ja esat mirušā bērns). Ja dzimtais uzvārds ir mainīts, būs nepieciešama laulības apliecība vai uzvārda maiņas apliecība. Ja uzvārds mainīts vairākkārt, būs nepieciešami visi dzimtsarakstu dokumenti, lai pierādītu, ka persona, kas piesakās uz mantojumu, ir tā pati, kas norādīta tās dzimšanas apliecībā. Ja kāds no civilstāvokļa akta reģistrācijas ierakstiem nav saglabājies, juridisko radniecības faktu konstatē tiesā.


Ja Jums nepieciešama atkārtotas miršanas, laulības vai dzimšanas apliecības saņemšana, portālā Latvija.lv varat izmantot e-pakalpojumus:

Ziņas par civilstāvokli (dzimšana, laulības, miršana) līdz 1919. gadam meklējamas Latvijas Nacionālajā arhīvā.


Lai uzsāktu mantojuma lietu, dodieties pie zvērināta notāra, kas praktizē apgabaltiesas darbības teritorijā (Rīgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes vai Latgales apgabaltiesas), kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta.


Ja mantojuma atstājēja pēdējā dzīves vieta nav zināma, tad pēc teritorijas, kurā atrodas mantojamā manta vai tās galvenā daļa. Informācijas saņemšanai par mantojuma atstājēja pēdējo deklarētās dzīvesvietas adresi varat vērties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ar iesniegumu, lai saņemtu Izziņu no Fizisko personu reģistra.


Notāram ir jāiesniedz arī mantojamās mantas saraksts un novērtējums. Piemēram, ja mantojumā atstāti uzkrājumi bankas kontā (bankas šādas ziņas sniedz tikai zvērinātam notāram), transportlīdzekļi un cits kustamais īpašums. Reģistrētas kustamas mantas novērtēšanai, kā arī, ja mantojamās mantas sastāvā ir individuālā komersanta uzņēmums, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, Jums jāpiesaista sertificēts vērtētājs.


Ja mantojamās mantas sastāvā ir nekustamais īpašums, mantojuma lietai pievieno Valsts zemes dienesta (VZD) izsniegtu Kadastra informāciju par nekustamā īpašuma piederību un sastāvu. Par informācijas izsniegšanu ir jāmaksā valsts nodeva. Lai uzzinātu, kādi nekustamie īpašumi Kadastrā ir reģistrēti uz mantojuma atstājēja (mirušās personas) vārda, Jūs varat no VZD pieprasīt Kadastra informāciju mantojuma lietai (maksas pakalpojums). Šo informāciju Jūs varat iesniegt notāram vai arī notārs to var pats pieprasīt un saņemt no VZD.


Mantojuma lietas uzsākšanai notārs sastādīs mantošanas iesniegumu, kas Jums būs jāparaksta. Notārs pārliecināsies Mantojumu reģistrā, vai mantojuma lietu, pēc kāda cita mantojuma pretendenta iesnieguma, jau nav uzsācis cits notārs. Ja mantojuma lieta jau būs uzsākta, tad notārs mantošanas iesniegumu kopā ar dokumentiem nosūtīs mantojuma lietu uzsākušajam zvērinātam notāram un paziņos par to Jums. Notārs arī pārliecināsies Testamentu reģistrā, vai tajā ir reģistrēts mantojuma atstājēja testaments vai mantojuma līgums.


Pēc mirušās personas datiem Mantojumu reģistrā Jūs varat noskaidrot, vai ir uzsākta mantojuma lieta. Mantojumu reģistrs ir publisks reģistrs, kuru ved Latvijas Zvērinātu notāru padome. Ziņas no reģistra šobrīd var saņemt elektroniski vai klātienē, vēršoties Notāru padomē. Plānots, ka Mantojumu reģistrs būs pieejams arī zvērinātu notāru portālā Latvijasnotars.lv.


Ja mantojuma lieta vēl nav uzsākta, varat iniciēt tās uzsākšanu, ja Jums ir tiesības mantot.


Par mantojuma izsludināšanu zvērināts notārs paziņos visām viņam zināmajām uz mantojumu ieinteresētajām personām. Tomēr jāņem vērā, ka notārs mantiniekus nemeklēs. Ja Jums ir zināmi citi iespējamie manitinieki, Jums par tiem jāpaziņo notāram.


Sludinājumā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis“, zvērināts notārs uzaicinās pieteikties visus tos, kuriem ir kādas tiesības uz mantojumu, nosakot pieteikšanās  termiņu ne mazāku par trīs mēnešiem. Ja mantinieku loks ir neskaidrs, notārs var noteikt garāku termiņu. Ņemiet arī vērā, ka notārs visiem zināmajiem mantiniekiem (tiem, kurus mantošanas iesnieguma iesniedzējs būs norādījis iesniegumā) uz deklarētās dzīvesvietas adresi sūtīs paziņojumus par mantojuma atklāšanās izsludināšanu un sludinājuma saturu. Tādēļ potenciālajiem mantiniekiem ir lietderīgi apdomāt, vai ziņa deklarētajā adresē* viņus sasniegs. Portālā Latvija.lv, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) e-pakalpojumus Mani dati Fizisko personu reģistrā un Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana, varat gan pārbaudīt savu pašreiz deklarēto dzīvesvietas adresi, gan arī vajadzības gadījumā to nomainīt.


* Nākotnē notāri pievienosies e-adresei. Ja būsiet izveidojis savu e-adresi, Jums būs vieglāk nepalaist garām svarīgu informāciju, tajā skaitā arī notāru paziņojumus, kuri uz Jūsu e-adresi tiks sūtīti elektroniski.


Dzīvē var būt situācijas, kad tuvinieki savā starpā nekomunicē vai arī kaut kādu iemeslu dēļ to dara reti. Kā tādā situācijā zināt, vai kāds no tuviniekiem nav miris, un vai viņš nav Jums novēlējis mantojumu? Ieteicamā rīcība, protams, būtu uzturēt regulārus kontaktus ar tuviniekiem, bet, ja esat nonācis situācijā, kad nepieciešams pārbaudīt, vai nav reģistrēti dati par kādas personas nāvi, Jūs varat pārbaudīt šī cilvēka datus Fizisko personu reģistrā. Ja zināt konkrētā tuvinieka personas kodu, portālā Latvija.lv varat izmantot bezmaksas e-pakalpojumu Pārbaude, vai persona ir iekļauta Fizisko personu reģistrā un vai nav ziņu par personas nāvi. Portālā Latvija.lv, izmantojot bezmaksas e-pakalpojumu Mani dati Fizisko personu reģistrā, Jūs varat uzzināt savu vecāku, laulātā un bērnu personas kodus.


Ja Jūs vēlaties atjaunot kontaktus ar kādu dzīvu tuvinieku, kura adresi nezināt, kā arī nav zināms tuvinieka personas kods, bet ir zināms viņa vārds, uzvārds, dzimšanas dati un cita informācija personas identificēšanai, izmantojiet PMLP maksas pakalpojumu Vēstules pārsūtīšana meklējamai personai, lai ar iestādes starpniecību nosūtītu tuviniekam Jūsu sagatavotu vēstuli.

Mantojuma prasība un testamenta apstrīdēšana

Mantojuma prasības celšana tiesā var notikt situācijā, kad mantinieku savstarpējie strīdi nenoved pie vienota risinājuma.


Mantojuma prasību nereti ceļ tuvākie likumiskie mantinieki, kuri objektīvu iemeslu dēļ nokavējuši mantojuma pieņemšanai noteiktos termiņus, vai arī nav varējuši šajā termiņā pierādīt savas mantojuma tiesības (radniecību).


Arī mantojuma lietā iesniegtu testamentu var apstrīdēt tiesā. Apstrīdēt testamentu var tikai tie, kas iecelti par mantiniekiem kādā citā pēdējās gribas rīkojumā vai kas mantojuma atstājēja miršanas brīdī bijuši viņa tuvākie likumiskie mantinieki. Ja zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu, saņem tiesas paziņojumu, ka celta prasība par pēdējās gribas rīkojuma akta apstrīdēšanu, viņš aptur lietvedību mantojuma lietā līdz strīda izšķiršanai tiesā.


Prasība ceļama pirmās instances tiesā (rajonu, pilsētu). Prasību noformējiet rakstveidā. Lai to pareizi noformētu, vislabāk vērsieties pēc juridiskas palīdzības.

Kad tiesas process ir uzsākts, Jūs varat sekot līdzi tā gaitai arī attālināti, identificējoties portālā Manas.tiesas.lv. Kā lietas dalībnieks Jūs varat skatīt lietas datus un materiālus, tai skaitā pievienotos nolēmumus un tiesas sēžu audioprotokolus.

Mantojuma pieņemšana vai atraidīšana

Pēc mantojuma lietas uzsākšanas mantiniekiem jāizlemj, vai pieņemt vai atraidīt mantojumu. Mantojuma pieņemšana nav obligāta. Atraidīt mantojumu nevar vienīgi līgumiskais mantinieks, kurš ar mantojuma atstājēju noslēdzis mantojuma līgumu, izņemot, ja līgumā nav pielīgta šāda tiesība.


Mantojumu varat pieņemt vai atraidīt zvērināta notāra noteiktajā termiņā vai, ja šāds termiņš nav noteikts,  gada laikā no ziņu saņemšanas par mantojuma atklāšanos, vēršoties pie zvērināta notāra.


Par to, vai mantojuma atklāšanās ir izsludināta un zvērināts notārs noteicis mantojuma pieņemšanas termiņu, varat uzzināt Mantojumu reģistrā vai oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis, kurā šie sludinājumi tiek publicēti.


Pirms mantojuma pieņemšanas vai atraidīšanas notārs pēc lūguma Jūs iepazīstinās ar mantojuma lietā norādīto mantu, ieskaitot mantojuma atstājēja saistības.


Ja esat izlēmis pieņemt Jums pienākošos mantojumu, tad Jums notāram jāiesniedz iesniegums par mantojuma pieņemšanu. Atraidīt mantojumu varat gan iesniedzot notāram par to iesniegumu, gan arī klusējot – neatsaucoties uz aicinājumu mantot. Gribas izteikumu pieņemt vai atraidīt mantojumu (mantošanas iesniegumu) zvērināts notārs  noformē kā notariālu aktu. Pie notāra varat vērsties gan klātienē, gan attālināti.


Latvijas zvērinātu notāru pakalpojumi attālināti pieejami, portāla Latvijasnotars.lv sadaļā “Meklēt notāru”, izvēloties savu notāru un piesakot vizīti pie viņa, piezīmēs norādot veicamo darbību un vēlmi par on-line tikšanos. Pēc sarunas ar notāru, kurā pārrunāsiet iesnieguma saturu, un kurā notārs noskaidros Jūsu gribu mantot, izskaidrojot Jums tiesiskās sekas, mantošanas iesniegumu varēsiet elektroniski parakstīt ar drošu elektronisko parakstu tiešsaistes režīmā. Plašāka informācija pieejama Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļa vietnē.


Ja mantinieks ir nepilngadīgs, līdz viņa pilngadības sasniegšanai mantojumu pārvalda viņa aizgādņi, piemēram, vecāki. Ja nepilngadīgajam mantiniekam nav vecāku, tad bāriņtiesa ieceļ viņam aizbildņus, kuriem uzliek arī mantojuma aizgādņa pienākumus. Aizgādņus izrauga mantojuma lietā ieinteresētās personas un apstiprina bāriņtiesa. Aizgādņi mantojuma pārvaldībā un pārstāvēšanā rīkojas patstāvīgi un mantojuma vārdā. Visu svarīgāko lēmumu pieņemšanā aizgādņiem jālūdz bāriņtiesas norādījumi.


Ņemiet vērā, ka, pieņemot mantojumu, Jūs pieņemat arī mantojuma atstājēja iespējamās saistības, piemēram, parādus. Pēc mantojuma lietas atklāšanās kreditoriem ir tiesības pieprasīt mantojuma atstājēja parādu samaksu. Ja mantojuma atklāšanās ir izsludināta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tad kreditoriem prasījumi jāpiesaka izsludinātajā termiņā. Ja izsludinātajā termiņā prasījums pieteikts netiek, tas tiek dzēsts.


Ja būsiet izteicis gribu pieņemt mantojumu, notārs pēc noteiktā mantojuma pieņemšanas termiņa Jums izdos mantojuma apliecību.


Ja pēc mantojuma atstājēja nāves un publikācijas par mantojuma atklāšanos mantinieki likumiskā termiņā nebūs ieradušies pie notāra vai nebūs pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekritīs (piederēs) valstijValsts ieņēmumu dienests (VID) uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā.


Ja mantojuma sastāvā ir nekustamais īpašums un mantinieki neslēdz mantojuma sadales līgumu, notārs var elektroniski nosūtīt mantojuma apliecību Valsts vienotajai datorizētājai zemesgrāmatai, lai Zemesgrāmatā ierakstītu mantinieku īpašuma tiesības.


Ja esat mantojis kustamo īpašumu, Jums ar mantojuma apliecību jādodas uz atbilstošo iestādi, piemēram, uz banku  saņemt naudas līdzekļus vai uz Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) pārreģistrēt transportlīdzekli.


Ja esat mantojis sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas, Jums jāiesniedz attiecīgs paziņojums, pievienojot mantojuma apliecību, attiecīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdei, vai arī komercreģistra iestādei (Uzņēmumu reģistram), ja sabiedrībai ar ierobežotu atbildību nav valdes vai tā atsaka ierakstu izdarīšanu dalībnieku reģistra nodalījumā.


Ja esat mantojis individuālo uzņēmumu, zemnieku vai zvejnieku saimniecību, Jums Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pieteikums par individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieka maiņu, pievienojot mantojuma apliecību.

Mantošanas izmaksas

Mantošanas izmaksas ir atkarīgas no radniecības pakāpes. Piemēram, laulātajiem un ar mantojuma atstājēju kopā dzīvojošajiem pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem notāra atlīdzības takse ir vismazākā. Nepilngadīgajiem, ja tie manto no saviem vecākiem, takse ir samazināta vēl par 50%.


Pārējiem mantiniekiem takses ir lielākas atkarībā no viņu šķiras. Jo lielāka ir mantojuma vērtība, jo lielākas būs izmaksas. Zvērinātu notāru atlīdzību nosaka Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr. 737 “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību”.


Ja mantots tiek nekustamais īpašums, par to ir jāmaksā valsts nodeva. Nodevas apmērs, līdzīgi kā notāra amata atlīdzības taksu gadījumā, ir atkarīgs no mantinieka šķiras un no tā, vai viņš dzīvoja kopā ar mantojuma atstājēju. Kopā dzīvošanas faktu konstatē saskaņā ar deklarētajām dzīves vietām. Šādas valsts nodevas apmēru nosaka Ministru kabineta  2009. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”.

Scroll Up