Pandēmija būtiski veicinājusi Latvijas iedzīvotāju interesi par e-risinājumiem

Pandēmija būtiski veicinājusi Latvijas iedzīvotāju interesi par e-risinājumiem

Tehnoloģijas mainās straujāk, nekā sabiedrības prasmes tiek tām līdzi: kā liecina Eurostat dati, iedzīvotāju digitālo prasmju ziņā Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā. Vienlaikus Covid-19 pandēmijas ietekmē būtiski audzis elektronisko identifikācijas līdzekļu lietojuma apjoms un lietotāju skaits – salīdzinājumā ar 2019. gadu elektroniskā identifikācija šogad veikta par 131,8% vairāk.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par datoru un interneta lietošanu 2020. gadā, Latvijas iedzīvotāji internetu galvenokārt izmanto e-pasta nosūtīšanai, darbībām internetbankā, preču vai pakalpojumu meklēšanai un sociālo tīklu lietošanai. Taču, lai efektīvi darbotos e-vidē, joprojām izaicinājums sabiedrībai ir digitālās prasmes. Saskaņā ar Eurostat datiem, 2019. gadā vismaz pamata prasmju līmenī bija novērtētas tikai 48% Latvijas iedzīvotāju digitālās iemaņas, apsteidzot vien trīs Eiropas Savienības valstis – Rumāniju, Bulgāriju un Itāliju, kaut arī internets pieejams vairāk nekā 84% fizisko personu.

“Iedzīvotāju digitālās iemaņas nav pietiekami attīstītas, un valsts e-risinājumu lietošanas apjoms aug lēnāk par straujo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un interneta pieejamības izaugsmi. Covid-19 pandēmija vistiešāk parādīja digitālās vides plašās priekšrocības, taču ne visai sabiedrībai ir nepieciešamās zināšanas un prasmes, kā sniegtās iespējas izmantot,” norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Artūrs Toms Plešs un piebilst, ka mazināt Latvijas sabiedrībā pastāvošo digitālo plaisu palīdzēs nule izstrādātās “Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, kas ilgtermiņā sabiedrībai paredz vairākus mērķus gan indivīdiem, gan uzņēmējiem. Viens no tiem ir panākt digitālo pamatprasmju attīstību vismaz 70% iedzīvotāju.

VARAM Publisko pakalpojumu sniegšanas un galalietotāju vajadzību monitorings Latvijā 2020. gadā parāda, ka 76% Latvijas iedzīvotāju izmantojuši internetu sadarbībai ar valsts vai sabiedriskajām iestādēm, taču ievērojams pieaugums konstatēts tikai 2020. gadā, ko var skaidrot ar pandēmijas un attālinātā darba situāciju. Saskaņā ar VARAM pētījumu, visaktīvākie e-risinājumu izmantošanā ir iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni un ienākumiem. Tajā pašā laikā liela sabiedrības daļa nemaz nav izmēģinājusi e-risinājumus.

Vienlaikus VAS “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka 2020. gadā Covid-19 ietekmē būtiski audzis uzticamības pakalpojumu lietojamības apjoms un lietotāju skaits. Pieaugums turpinās arī šogad. Piemēram, eParaksts mobile lietošanas reižu skaits šī gada pirmajos septiņos mēnešos ir pārsniedzis iepriekšējā gada rādījumu. Ja pirms diviem gadiem iedzīvotāji lietojuši eParaksta rīkus dokumentu parakstīšanai 7,1 miljonus reižu, tad pērn jau 9,5 miljonus reižu, bet šī gada pirmajos septiņos mēnešos– jau vairāk nekā  8 miljonus reižu. Savukārt ar eID un eParaksts kartēm identitāte šī gada pirmajos septiņos mēnešos apliecināta 1 140 969 reižu, kas ir par 470 794 vairāk nekā 2019. gadā kopā un jau pārsniedz pagājušā gada kopējo rādītāju. Tāpat arvien biežāk tiek ieviestas digitālās pastkastītes jeb e-adreses iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas nodrošina iespēju sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm elektroniski.

“Pandēmijas laiks ir licis daudziem meklēt risinājumus, kā sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm, neatstājot mājas. Savā ziņā var teikt, ka Covid-19 ir radījis paātrinājumu digitālo prasmju apguvē. Tas ir labs pamats, lai veicinātu un padziļinātu sabiedrības digitālās prasmes nākotnē un kvalificēti elektroniskās identifikācijas līdzekļi tiktu plaši izmantoti gan publiskajā, gan privātajā sektorā,” pauž VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs.

Scroll Up