Uzņēmējdarbība

Pārtikas ražošana

Pat, ja ražojat pārtiku pārdošanai nelielos apjomos, jāpārliecinās, ka tas ir atbilstoši noteiktajām drošības un kvalitātes prasībām.

 

Apskatiet Rokasgrāmatu labas prakses vadlīnijas pārtikas amatniecībā un Zemkopības ministrijas izstrādāto ceļvedi mājražošanā, lai uzzinātu vairāk par iespējām un prasībām mājražošanā.

 

Pēc uzņēmuma vai saimnieciskās darbības reģistrēšanas, lai uzsāktu produktu ražošanu mājas apstākļos, ražotājam jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā, līdz ar to uzņēmums nonāk PVD uzraudzībā.

 

Lai reģistrētu uzņēmumu PVD, komersantam jāsagatavo pieteikums atbilstošās jomas uzņēmuma reģistrācijai. Pieteikuma veidlapa pieejama PVD tīmekļa vietnes sadaļā Veidlapas.

 

Pieteikumu vai iesniegumu PVD iesniedz:

Reģistrācijas kārtība atrodama pamācībā: Uzņēmuma reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā.

 

Lai garantētu patērētājiem drošu un nekaitīgu pārtiku, pārtikas uzņēmumiem ir jāievieš paškontroles sistēma, kas ietver katra pārtikas aprites posma uzraudzību un analīzi, nosaka posmus pārtikas apritē, kas ir kritiski jeb bīstami pārtikas drošībai un nekaitīgumam un ievieš efektīvas kontroles un uzraudzības procedūras šajos posmos.

 

Pārtikas aprites valsts uzraudzība ir viena no galvenajām PVD funkcijām, tāpēc, PVD inspektori nodrošina regulāru normatīvo aktu prasību uzraudzību visos pārtikas aprites posmos – produktu ieguvē, ražošanā, tirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā.

Higiēnas prasības mājražotājiem

Vispārīgās higiēnas prasības visiem pārtikas apritē iesaistītajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem, tajā skaitā arī mājražotājiem, ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu. Vairāk informācijas PVD tīmekļa vietnē.

 

Mājas apstākļos ražotu pārtikas produktu ražošanai atvieglotas prasības noteiktas Regulas II. pielikuma III. nodaļā, bet pārējās Regulas V.-XII nodaļās noteiktās higiēnas prasības, kas ir jāievēro tādas pašas kā visiem ražošanas uzņēmumiem. Galvenā uzmanība jāvelta telpu tīrībai, kā arī saražotā produkta nekaitīgumam un izsekojamībai.

 

Specifiskas prasības ir noteiktas sterilizētu konservu ražošanai. Regulas X nodaļā noteiktas prasības konservu ražošanā izmantotā iepakojuma tīrīšanai, savukārt XI nodaļā noteiktas prasības aizvākošanai, termiskajai apstrādei un laboratoriskajiem izmeklējumiem.

 

Tas nozīmē, ka gatavojot sterilizētus konservus (metāla kārbās, stikla burciņās vai cita veida hermētiskos traukos), jāievēro Starptautisko standartu prasības, katram produktu veidam ir jābūt pieejamiem un pamatotiem aizvākošanas parametriem (metāla kārbām dubultšuves parametri, stikla burkām vāciņu pievilkšanas spēks, vakuums) un pārbaudītām sterilizācijas formulām (sterilizācijas laiks, temperatūra, spiediens). Uzņēmumam ir jānodrošina iepriekš minēto parametru kontrole ražošanas procesa laikā un iegūtie dati ir jāuzglabā visu produkta derīguma termiņa laiku. Papildus iepriekš minētajam, uzņēmumam ir jāveic laboratoriskie izmeklējumi, lai pārliecinātos ka katra saražotā produktu partija ir rūpnieciski sterila.

 

Mājražotāji var izmantot Vadlīnijas “Augļu un dārzeņu konservu ražošana. Konservēšanas alternatīvās metodes” un citus informatīvus materiālus Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē.

Ūdens kvalitāte

Kā noteikts Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 671 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība“, pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmumiem jārūpējas par ūdens kvalitāti un jāveic pārbaudes (monitorings).  Kārtējais un auditmonitorings nav jāveic:

  • mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas neražo pārtiku un nenodarbojas ar tās sagatavošanu vai apstrādi tai nonākot tiešā saskarē ar dzeramo ūdeni,
  • augu izcelsmes produktu primārās ražošanas uzņēmumiem, kas produktu apstrādē neizmanto dzeramo ūdeni,
  • mazumtirdzniecības ražotājiem, kas dzeramo ūdeni izmanto tikai karsto dzērienu, piemēram, kafijas, tējas, pagatavošanai, un to ņem no centralizētās ūdensapgādes sistēmas.

Pa ūdensvadiem piegādātā, iedzīvotāju ikdienas lietošanai paredzētā, dzeramā ūdens kārtējo monitoringu veic ūdensapgādes uzņēmums, bet auditmonitoringu – Veselības inspekcija. Pārtikas uzņēmumos gan kārtējo monitoringu, gan auditmonitoringu organizē uzņēmuma īpašnieks vai vadītājs.

 

Katru gadu līdz 1. janvārim pārtikas ražotājiem ir jāizstrādā monitoringa programma, atbilstoši kurai tiks īstenota dzeramā ūdens pārbaude, un jāsaskaņo ar Veselības inspekciju.

 

Lai saskaņotu dzeramā ūdens monitoringa programmu ar Veselības inspekciju, izmantojiet e-pakalpojumu „Pieteikums Veselības inspekcijas atļaujas, atzinuma vai novērtējuma saņemšanai”. Šī prasība neattiecas uz ražotājiem, kam dzeramais ūdens tiek piegādāts pa centralizēto ūdensapgādes sistēmu.

 

Savukārt, lai paziņotu Veselības inspekcijai par dzeramā ūdens monitoringa rezultātiem, izmantojiet e-pakalpojumu “Dzeramā ūdens testēšanas pārskatu iesniegšana Veselības inspekcijai”.

 

 

Dzīvnieku izcelsmes pārtika

Mājražotāji, kuri ražo dzīvnieku izcelsmes produkciju (gaļas, piena un zvejas produktus), drīkst izmantot tikai regulas prasībām atbilstošas izejvielas. Var izmantot tikai gaļu, kas iegūta atzītās kautuvēs. Specifiskās prasības dzīvnieku izcelsmes pārtikai ir norādītas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.853/2004. Vairāk lasiet situācijā Lopkopība.

Scroll Up