Informācija medijiem 28.12.2018.

Una Anaite, Rīgas  9. vakara maiņu vidusskolas bioloģijas un veselības mācības skolotāja

Jau izsenis skolās lielākais skolēnu klupšanas akmens bijuši eksaktie un dabas zinību priekšmeti. Diemžēl šāda tendence saglabājas gadu no gada. Domāju, ka tās ir sekas prasību samazināšanai – skolā strādāju no laikiem, kad absolvēt varēja arī tad, kad pilnīgi visas atzīmes priekšmetos bija nesekmīgas. Līdz ar to ir situācija, kad neviens vairs nemācās konkrētus priekšmetus, jo gluži vienkārši bez tiem var iztikt. Zinu, ka jebkurš skolēns var apgūt šos priekšmetus vismaz sekmīgā līmenī, taču nav motivācijas kaut nedaudz piepūlēties.

Tieši tāpēc uzskatu, ka prasībām noteikti ir jābūt. Ja tādas ir, tad arī skolēns spēj visu paveikt. Manā skatījumā absurda ir šī brīža situācija – ja skolēns 7. vai 8. klasē divas reizes paliek “uz otru gadu”, tad trešajā gadā viņš tiek automātiski pārcelts klasi augstāk. Visai loģisks jautājums – kāpēc mācīties un piepūlēties? Tā vietā var skraidīt pa skolu, dauzīties apkārt un izmantot dažādus labumus, paralēli pat nepievēršot ne mazāko uzmanību mācībām.

Tas ir arī viens no lielākajiem izaicinājumiem. Ņemot vērā, ka bioloģija ir mana sirds lieta, tad īpašu uzmanību pievēršu šim priekšmetam. Patīkami, ka skolēniem ļoti patīk pētījumi un šī priekšmeta praktiskā puse, taču teorija ar visiem svešvārdiem un termiņiem grieķu un latīņu valodās iet smagāk.

Pedagogam kā hameleonam jāspēj iejusties dažādās lomās

Jau strādājot praksē, direktore mudināja iet strādāt par pedagogu. Uz ko mana pirmā reakcija bija: “Nekad mūžā!”, taču dzīve ir dzīve un skolā strādāju jau gadu desmitiem. Pedagoga ikdiena ir visai krāsaina, ko uztveru pozitīvi, jo jāprot iejusties un “ielēkt” dažādās lomās – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Vienu dienu jāmācās scenārijs, lai skolas ludziņā iejustos Karlsona lomā, nākošajā skrien stafetēs un filmē pasākumus, bet trešajā jau esi gids ekskursijā. Droši vien no malas to pilnībā saprast ir grūti, bet pedagogs sevī ietver ļoti daudz profesiju!

Lai pilnveidotu sevi, esmu piedalījusies dažādos projektos, kas palīdz celt profesionālo kvalifikāciju. Katrs no tiem dod jaunas zināšanas, plašāku skatu un jaunu kompetences lauku. Pateicoties dabas zinībām veltītā projektā, mūsu skolā visi dabas zinību kabineti tika izremontēti un aprīkoti ar nepieciešamajām tehnoloģijām. Līdz ar to bija nepieciešams arī mācību saturu padarīt interaktīvāku un daudzveidīgāku.

Skolēni vieglprātīgi izturas pret drošību digitālajā vidē

Esmu pamanījusi, ka vidusskolēni prot sagatavot ļoti kvalitatīvas prezentācijas. Būtiski, ka viņi prot strādāt ar internetā pieejamo informāciju, atrodot visu nepieciešamo. Tajā pašā laikā klupšanas akmens ir zināšanas par praktiskām lietām, piemēram, braukšanas kartes jeb etalona aktivizēšana. Skolēni nezina, ka arī to var paveikt attālināti. No vienas puses, jaunieši it kā spēj paveikt daudz, bet, no otras puses, pietiekami daudz salīdzinoši vienkāršas lietas netiek izmantotas. Tāpēc skolā, ārpus klasiskā mācību satura, mēs cenšamies viņus iepazīstināt ar tehnoloģiju iespējām plašākā kontekstā, lai varētu arī ietaupīt laiku.

Lietojot savas viedierīces, skolēni diemžēl ārkārtīgi vāji ievēro drošības pasākumus. Piemēram, strādājot pie svešiem datoriem, ļoti bieži jaunieši atstāj atvērtus savus personīgos e-pastus, tādējādi pakļaujot riskam savus personīgos datus. Savukārt bankas kartes tiek izmantotas kā lineāli, kas pēc tam mētājas, kur nu pagadās. Cenšos arī vērst uzmanību, lai skolēni kaut nedaudz pievērš uzmanību publiskajiem “WIFI” tīkliem, jo ne katrs ir drošs. Ja klasiskā izpratnē teiktu, ka skolēni prot izmantot digitālās tehnoloģijas, tad drošības aspekts ļoti pieklibo.

Palīdzēt saprast e-pakalpojumu ieguvumus

Arī pirms “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” mācībām biju pietiekami aktīva e-pakalpojumu lietotāja, piemēram, VID EDS sistēmu izmantoju un komunikācijā ar ārstniecības iestādēm izmantoju valsts piedāvātos e-risinājumus, taču šā vai tā mācībās ieguvu daudz jauna. Lai arī drošībai digitālajā vidē jau iepriekš biju pievērsusi lielu uzmanību, tomēr vairākas nianses iepriekš nezināju, piemēram, ka drošības jautājumos varu vērsties pie Cert.lv.

Manā ikdienā ļoti noderēs “Vides SOS” lietotne un eID karte, ko biju iegādājusies jau iepriekš, taču nebiju elektroniski parakstījusi dokumentus. Īpaši vērtīga būs mobilā lietotne “Attaisnotie izdevumi”, jo nereti gada laikā čeki var tik ļoti izbalēt, ka tos pat var nepieņemt, turklāt palīdz ļoti ietaupīt laiku. Pēc mācībām arī saviem kolēģiem nelielā seminārā pastāstīju par būtiskākajiem e-pakalpojumu ieguvumiem. Prieks, ka varēšu palīdzēt arī skolēniem un kolēģiem, jo patiesībā ir daudz iespēju, ko varam paveikt attālināti!

Integrētās mācību un komunikācijas aktivitāšu programmas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” ietvaros tiek organizēti sabiedrības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas un uzvedības maiņas veicināšanas pasākumi. Programmas koncepcija paredz integrētu pieeju – fokusēties uz 50 dzīves situāciju komunikāciju un mācīšanu, lai pēc paredzēto aktivitāšu īstenošanas, sabiedrība spētu atpazīt dzīves situācijas, kuras ir iespējams atrisināt vienuviet internetā – portālā Latvija.lv. Nozīmīgākā programmas sastāvdaļa ir mācības, kuru rezultātā tiks sagatavoti 6000 digitālie aģenti: valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, tostarp valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbinieki, kā arī bibliotekāri, skolotāji un žurnālisti. Digitālie aģenti konsultēs sabiedrību par e-pakalpojumu izmantošanu dažādās dzīves situācijās un drošu darbošanos internetā. Plašāka informācija par mācībām un to norisi pieejama portāla Latvija.lv atbalsta vietnē – https://daridigitaliarhivs.lv/.

Pasākums ir finansēts no Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta Nr. Nr.2.2.1.1/16/I/001 “Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma” .