Attīstoties tehnoloģijām, krasi pieaudzis sabiedrībai pieejamo datu apjoms, kā arī paplašinājies datu apmaiņas iespēju klāsts. Ar dažādu informāciju dalāmies sociālajos tīklos, izmantojam personīgos datus, lai reģistrētos tīmekļa vietnēs – datu apmaiņa notiek ik uz soļa. Tomēr līdz ar datu pieejamību palielinās arī datu zādzības un ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu skaits. Tas signalizē par stingrāka datu aizsardzības regulējuma nepieciešamību, un šā gada maijā spēkā stāsies Vispārīgā datu aizsardzības regula. Tas ir svarīgi, lai, daloties vai iegūstot datus, ikviens apzinātos, ka ar šīm darbībām var radīt apdraudējumu sev vai līdzcilvēkiem, Digitālās nedēļas 2018 drošības dienā uzsvēra eksperti.
Valsts reģionālās attīstības aģentūras Informācijas sistēmu drošības pārvaldības nodaļas vadītājs Arnis Vārslavs uzsvēra, ka Vispārējā datu aizsardzības regula pilnveidos ierastos datu aizsardzības regulējumus, piemēram, Fiziskas personas datu aizsardzības likumu.
“Mēdz teikt, ka publiskajā sektorā aizliegts viss, kas nav atļauts. Ja vēlamies sabiedrībai sniegt datus izmantošanai publiskā pakalpojuma ietvaros, tad šis datu apstrādes mērķis ietverams tiesiskajā regulējumā. Mums jau daudzus gadus ir spēkā Fizisko personu datu aizsardzības likums, un Vispārīgā datu aizsardzības regula nenāk ar jaunām prasībām, bet jauniem skatījumiem, kādā veidā dažādās Eiropas Savienības valstīs tiek īstenota personas datu aizsardzība,” komentēja A. Vārslavs.
ZAB “Sorainen” zvērināta advokāte Ieva Andersone akcentēja, ka regula nepieciešama, jo līdz ar datu pieejamību strauji pieaudzis kibernoziegumu skaits. Tā, piemēram, no Lielbritānijas uzņēmumiem pērn nozagti tūkstošiem datu, bet kaimiņvalstī Lietuvā plašu kiberuzbrukumu piedzīvojusi plastiskās ķirurģijas klīnika, no kuras tika nozagti un publicēti sensitīvi pacientu dati. Tas klīnikai rezultējās zaudējumos un lielā reputācijas krīzē.
Komentējot soļus, kas ikvienam uzņēmumam ļaus sagatavoties regulas ieviešanai, I. Andersone skaidroja, ka, pirmkārt, nepieciešams audits, šādi identificējot, kur personas dati tiek uzkrāti un glabāti, otrkārt, vajadzētu izvērtēt, kā personas dati tiek izmantoti un kas tiem var piekļūt. Pēc šo soļu izpildes jāseko trūkumu analīzei, analizējot, kā uzņēmums var pilnveidot datu drošības politiku.
Eksperti arī skaidroja, ka Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešana neatcels citas spēkā esošas tiesību normas, kas regulē datu aizsardzību.
Digitālās drošības dienas ietvaros norisinājās trīs paneļdiskusijas, kur piesaistītie eksperti sprieda gan par drošības aspektiem tiešsaistē, gan par medijpratības jautājumiem, dažādiem mākoņdatošanas risinājumiem un visbeidzot – par aspektiem, kas saistīti ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanu.
Digitālās drošības diena norisinājās Digitālās nedēļas 2018 ietvaros. Plašāka informācija par Digitālo nedēļu un tās pasākumiem pieejama vietnē www.eprasmes.lv.
Ikgadējā informatīvā kampaņa “Digitālā nedēļa 2018”, agrāk dēvēta par “E-prasmju nedēļu”, visā Latvijā norisināsies no 19. līdz 23. martam. Tā Latvijā tiek organizēta Eiropas kampaņas “All Digital Week” ietvaros un notiek jau devīto reizi. To organizē VARAM sadarbībā ar LIKTA, 2018. gada Digitālās nedēļas galvenie partneri ir Microsoft Latvia, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs un Kultūras informācijas sistēmu centrs. Pērn kampaņas laikā visā Latvijā tika organizēti 638 digitālajām prasmēm veltīti pasākumi, kuros piedalījās vairāk nekā 24 000 iedzīvotāju.