Nelaimes gadījums darbā vai saslimšana var pārsteigt negaidīti. Lai aizsargātu savas kā darba ņēmēja tiesības, iespējams izmantot valsts piedāvātos e-pakalpojumus, gan, lai noformētu darba nespējas lapu, gan, lai informētu atbildīgās iestādes par notikušo nelaimi vai konstatētajiem pārkāpumiem.
Plašāka informācija, kā rīkoties pēc nelaimes gadījuma darbā, atrodama vietnē daridigitaliarhivs.lv dzīves situācijā „Veselība darba vietā”.
Negadījums darba vietā – pārliecinies, vai par to informētas atbildīgās iestādes
Ja darba vietā noticis negadījums, darba devējam tas jāizmeklē saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kā arī jāinformē Valsts darba inspekcija (VDI). Ja nelaimes gadījums ir ar smagām vai letālām sekām, VDI veic izmeklēšanu. Savukārt, ja esi darbinieks, kas cietis negadījumā, jādodas pie ārsta, lai fiksētu gūtās traumas un informētu, ka tās gūtas darba vietā notikušā nelaimes gadījumā. Ja šāda informācija VDI un ārstam nebūs sniegta, jums nebūs iespēja saņemt likumā noteikto apdrošināšanas atlīdzību.
Ja nelaimes gadījums darbā piefiksēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām, cietušajam ir tiesības saņemt slimības pabalstu, atlīdzību par darbaspēju zudumu, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, apbedīšanas pabalstu (ja persona gājusi bojā darba vietā) u.c.
Ziņojumu par notikušo negadījumu VDI var iesniegt elektroniski, izmantojot portālā Latvija.lv e-pakalpojumu “Paziņojums par notikušu nelaimes gadījumu darbā”. Ziņojumu var iesniegt gan darba devējs, gan cietušais, gan arī negadījuma liecinieks.
VDI izmeklētā nelaimes gadījuma izmeklēšanas aktu elektroniski varat apskatīt, izmantojot “Darba inspekcijas sastādītā izmeklēšanas akta par notikušu nelaimes gadījumu darbā saņemšana” portālā Latvija.lv. Pēc akta saņemšanas no sava darba devēja vai VDI, Jūs varat pieprasīt apdrošināšanas atlīdzību. Tā jāpieprasa Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), iesniedzot iesniegumu.
Kā saņemt atlīdzību arodslimības gadījumā?
Dažādu iemeslu dēļ atsevišķām darbinieku kategorijām laika gaitā var rasties slimības, kuru cēlonis ir darba vides fizikālie, ķīmiskie, higiēnas, bioloģiskie vai psiholoģiski faktori. Šādas darba laikā iegūtas slimības sauc par arodslimībām. Diagnozi par arodslimību pieņem īpaša ārstu komisija.
Ja esi saņēmis ārstu atzinumu par arodsaslimšanu, Tev ir tiesības pieprasīt apdrošināšanas atlīdzību arodslimības dēļ. Lai to saņemtu, VSAA jāiesniedz iesniegums atlīdzības piešķiršanai, pievienojot klāt ārstu atzinumu. Iesniegumu un nepieciešamos dokumentus VSAA var iesniegt ne tikai klātienē, bet arī parakstot ar e-parakstu var nosūtīt izmantojot pastu vai e-adresi.
Kā nokārtot darba nespējas lapu?
Gan pēc negadījuma darbā, gan arodsaslimšanas dēļ var rasties darba nespēja, tas ir – veselības dēļ nevarēsi pildīt darba pienākumus. Šādā gadījumā ārsts noformēs darba nespējas lapu jeb “slimības lapu”. Jau vairāk nekā gadu darba nespējas lapas tiek noformētas elektroniski, izmantojot E-veselības sistēmu. Darba devējam papīra formas dokuments vairs nav jāiesniedz. Par saslimšanas faktu un darba nespējas lapas atvēršanu varat informēt savu darba devēju arī telefoniski. Ja darba devējs tomēr pieprasa uzrādīt darba nespējas lapu, varat autorizēties portālā E-veselība, lejupielādēt informāciju par atvērto darba nespējas lapu un nosūtīt šo informāciju savam darba devējam. Elektroniski izveidoto darba nespējas lapu iespējams arī izrukāt.
Kad esat atveseļojies un gatavs atgriezties darbā, ārsts, kurš ir atvēris e-darbnespējas lapu, to arī noslēgs – informācija par to automātiski tiks nosūtīta Jūsu darba devējam. Jūsu darba devējs redzēs šo informāciju savā VID EDS profilā nākamajā dienā pēc e-darbnespējas lapas noslēgšanas.
Informācija par Jūsu e-darbnespējas lapām, to statusiem, darbnespējas periodiem, reģistrācijas numuriem u.c. ir pieejama portālā Latvija.lv e-pakalpojumā “Saņemtās Darbnespējas lapas”.
Vairāk par e-darbnespējas lapām var uzzināt daridigitaliarhivs.lv dzīves situācijā Rīcība saslimšanas gadījumā.
Kas vēl jāzina par veselību darba vietā?
Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu, ikvienā darba vietā periodiski ir jāveic obligātās veselības pārbaudes (OVP) darbiniekiem. Pārbaužu regularitāti nosaka likums un Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā veicama OVP. Izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto OVP, sedz darba devējs. Pastāv arī vēl cita veida OVP ar mērķi aizsargāt sabiedrības veselību. Tādas veselības pārbaudes jāveic personām, kuras strādā darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku dzīvībai, piemēram, medicīnas darbiniekiem, pārtikas nozarē strādājošajiem, pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem.
Plašāku informāciju par OVP un citiem ar veselības aizsardzību darba vietā saistītiem jautājumiem vari uzzināt portālā daridigitaliarhivs.lv, sadaļā „Obligātā veselības pārbaude”.