Mājoklis, pārcelšanās

Teritorijas tīrība, kārtība un apsaimniekošana

Ja Jums pieder nekustamais īpašums, kas robežojas ar publiskas lietošanas teritoriju, jārūpējas, lai tā apkārtne būtu tīra un droša.

Likuma “Par pašvaldībām” 43. panta 6. daļa nosaka, ka pašvaldība ir tiesīga izdot saistošus noteikumus par īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, grāvju vai zālājiu līdz brauktuves malai) kopšanu. Daudzās pašvaldībās saistošie noteikumi paredz, ka nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas uzturēšana un kopšana deleģēta:

  • nekustamā īpašuma īpašniekam vai faktiskajam valdītājam;
  • būves īpašniekam;
  • zemes īpašniekam;
  • daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldniekam.

Īpašniekus un apsaimniekotājus civiltiesiskā ceļā vai caur tiesu var saukt pie atbildības, ja kāds ir cietis un paslīdējis uz nenotīrīta trotuāra. Par negadījumiem netīrītu ietvju dēļ jebkuram ir tiesības nekavējoties ziņot attiecīgajai pašvaldībai.

Atkritumu apsaimniekošanu Latvijā nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likums. Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības.

Ja Jūs esat novērojis vides piesārņojumu sava īpašuma apkaimē, tostarp dūmus, kodīgas smakas, bīstamus atkritumus vai citus vides pārkāpumus, Jums par to jāziņo atbildīgajai iestādei. Par atbildīgajām iestādēm, kam jāziņo, un iespējamiem pārkāpumiem, varat izlasīt vietnē Vides SOS. Lai ziņošana būtu ērtāka, varat izmantot aplikāciju VidesSOS savā mobilajā ierīcē.

Dzīvojamās ēkas un telpu apsaimniekošana

Dzīvokļa īpašumos sadalītajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās katrs dzīvokļa īpašnieks nav pilnībā patstāvīgs, bet savas tiesības var īstenot tikai kopā ar citiem dzīvokļu īpašniekiem. Par personām, kuras ierakstītas Zemesgrāmatā, varat iegūt informāciju elektroniski Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmatā, atlasot Meklēt īpašumu.

Meklēt īpašumu varat pēc:

• kadastra numura;
• nodalījuma numura;
• adreses.

Pildot e-pakalpojumu, varat norādīt ko vēlaties uzzināt no piedāvātajiem variantiem, tad jāveic pakalpojuma apmaksa.

Iegādājoties īpašumā dzīvokli, īpašumā tiek iegūts ne tikai atsevišķs dzīvoklis, bet arī mājas kopīpašuma domājamā daļa. Tas nozīmē, ka īpašnieks ir ne tikai dzīvoklim, bet arī dzīvojamās mājas kāpņu telpai, pagrabam, jumtam utt.

Dzīvojamās mājas un arī dzīvokļa īpašniekam jāizpilda likumā noteiktais pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju, izvēloties tādu pārvaldnieku, kas atbilstu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā izvirzītajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki lemj par dzīvojamās mājas apsaimniekotāju, kas, visbiežāk, ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, dzīvokļu īpašnieku biedrība, vai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība. Ar dzīvokļu īpašniekiem tiek noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums, kurā ir atrunāti kārtības noteikumi, nekustamā īpašuma apsaimniekotājs, kopīpašnieku tiesības, pienākumi un atbildība, pakalpojumu sniedzēji, piemēram, ūdens, siltumapgādes un arī cita saistoša informācija. Kā viens no reģistriem, kur iepazīties ar dzīvojamo māju pārvaldnieku sarakstu ir Būvniecības informācijas sistēmas Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrs.

Trokšņa līmenis apdzīvotās vietās

Ja Jūsu nekustamā īpašuma apkārtne ir trokšņaina, varat vērsties pēc palīdzības dažādās iestādēs. Ja troksni izraisa, piemēram, dažādas saimnieciskās darbības vai iekārtas, vai transportlīdzekļi, iedzīvotājiem ir tiesības vērsties Veselības inspekcijā un lūgt veikt trokšņa mērījumus. To var izdarīt izmantojot e-pakalpojumu “Iesniegums Veselības inspekcijai” portālā Latvija.lv.

 

Cīņā pret troksni var iesaistīties arī Valsts vides dienests (VVD), tomēr mērījumi tiktu veikti tikai tiem uzņēmumiem, kuriem VVD izsniedzis darbības atļauju, un tas tāpat norisinātos paralēli Veselības inspekcijas mērījumiem.

Ja runa ir par troksni, ko izraisa satiksme, ieteicams sazināties ar vietējo pašvaldību, kas regulē normu atbilstību savā teritorijā, izstrādājot teritorijas plānojumu un tajā nosakot zonas ar atbilstošu pieļaujamā vides trokšņa robežlielumu.

Ja trokšņa izraisītājs ir kaimiņš un trokšņa novēršanai nav izdevies vienoties pārrunu ceļā, varat vērsties policijā. Šādos gadījumos trokšņu līmeņa mērījumus nav nepieciešams veikt, jo šāda veida troksnis parasti nav pastāvīgs, izņemot gadījumu, ja kaimiņš dzīvoklī uzstādījis kādu rūpniecisku iekārtu.

Scroll Up