Uzņēmējdarbība

Valdes locekļa atbildība

Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv kapitālsabiedrību (uzņēmumu), līdz ar to tās kompetencē ietilpst visplašākie ar kapitālsabiedrības darbību saistītie jautājumi. Plašais pienākumu loks līdztekus ietver sevī arī augstu atbildību. Valdes locekļa atbildība ir regulēta Komerclikumā, kā arī citos normatīvajos aktos, piemēram, likumā “Par nodokļiem un nodevām” un Maksātnespējas likumā.

Valdes locekļa atbildība iestājas ne tikai par normatīvo aktu pārkāpšanu, bet arī par zaudējumiem, kurus tas nodarījis kapitālsabiedrībai vai kapitālsabiedrības dalībniekiem (daļu īpašniekiem). Ja valde sastāv no vairākiem valdes locekļiem, tad tie par zaudējumu nodarīšanu kapitālsabiedrībai atbild solidāri jeb kopā, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrība var vērsties ar prasību atlīdzināt zaudējumus pie jebkura no valdes locekļiem.

Lai valdes locekli atbrīvotu no atbildības, tam jāpierāda, ka tas ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Tas saistīts ar Komerclikuma 169. pantā noteikto, ka valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Jēdziens “krietns un rūpīgs saimnieks” ir ģenerālklauzula, kas normatīvajos aktos nav definēts, bet kura saturs tiek konkretizēts atbilstoši faktiskajiem apstākļiem attiecīgajā situācijā. Visbiežāk ar “krietna un rūpīga saimnieka” rīcību tiek saprasta kapitālsabiedrības interešu ievērošana lēmumu pieņemšanā, kā arī normatīvo aktu, kapitālsabiedrības statūtu un tiesisku dalībnieku lēmumu ievērošana, saprātīgu biznesa lēmumu pieņemšana un lojalitāte pret kapitālsabiedrību, jeb kopumā rīkošanās tā, kā noteiktos apstākļos rīkotos vidusmēra saprātīgs komersants. Taču, kā jau minēts, šī jēdziena saturs ir individuāls un katrā gadījumā var atšķirties.

Rīkošanās atbilstoši krietna un rūpīga saimnieka mērauklai jāpierāda arī gadījumos, kad valdes loceklis nevēlas atbildēt solidāri par zaudējumiem, ko radījusi cita valdes locekļa rīcība. Šādās situācijās par rīkošanos kā krietnam un rūpīgam saimniekam gan netiek atzīta tikai balsošana “pret” lēmuma, kas radījis zaudējumus kapitālsabiedrībai, pieņemšanu, bet jāspēj pierādīt, ka valdes loceklis ir darījis visu iespējamo, kas bija tā spēkos, lai attiecīgais lēmums netiktu apstiprināts.

Tā kā valdes loceklis uzsāk savu pienākumu veikšanu ar brīdi, kad viņš tiek ievēlēts valdes locekļa amatā, krietna saimnieka rūpības pienākums ir jāievēro visā valdes locekļa pienākumu pildīšanas laikā. Jāņem vērā arī tas, ka valdes locekli var saukt pie atbildības 5 gadu laikā no zaudējumu kapitālsabiedrībai nodarīšanas dienas, tāpēc to atbildība nebeidzas līdz ar valdes locekļa amata atstāšanu.

Scroll Up